Latvija apņēmās šādu finansējuma apjomu atvēlēt valsts aizsardzībai 2004.gadā, iestājoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.„Šis ir nozīmīgs lēmums, kas apliecina mūsu valsts gatavību pildīt starptautiskās saistības un stiprināt kopējo starptautisko drošību. Valsts aizsardzībai jāsaņem noteikts un prognozējams finansējums, kas nodrošinātu Nacionālos bruņotos spēkus ar atbilstošu bruņojumu un ekipējumu un mūsu karavīri būtu gatavi piedalīties starptautiskajās operācijās. Komisija, veicot parlamentāro kontroli, turpmāk uzmanīgi sekos atvēlēto līdzekļu izmantošanai,” uzsvēris komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP). Savukārt, vērtējot nākamā gada valsts budžeta projektu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti to noraidījuši, ziņo LETA. Balsojot par budžeta projektu, balsis sadalījās līdzīgi - četri pret četri, līdz ar to uzskatāms, ka projekts nav atbalstīts. Minētā komisija par nākamā gada valsts budžeta projekta izskatīšanu nav atbildīga un tās lēmumam ir tikai informatīvs raksturs.
Aizsardzībai arī turpmāk 2% no IKP, komisija atbalsta
Līdz 2012.gadam valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO būs paredzēti divi procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādus grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā atbalstījus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, vēsta Saeimas preses dienests. Pašlaik likumdošanā noteikts finansējums divu procentu apjomā no IKP līdz šī gada beigām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.