Akadēmiķi: Kūļa turpmākā zinātniskā darbība būs apgrūtinoša

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns:

“Šobrīd tiek izskatīta jauna zinātnieku ētikas kodeksa versija, taču plaģiāts ir nosodāms jebkurā gadījumā. Šajā gadījumā ir saprotams sabiedrības nosodījums un neapmierinātība, taču vairāk par sabiedrisku “Fu!” te neko piemērot nevar. Nedz zinātņu akadēmija, nedz zinātņu padome šo gadījumu nevērtēs, jo uzskata to par LU iekšējo lietu. Vēl vairāk – nav mehānisma zinātnieka sodīšanai pat gadījumā, ja ir skaidri pierādīta viņa vaina plaģiātismā. Nevar taču viņu svītrot no zinātnieku aprindām, nepieņemt viņa darbus vai atņemt zinātniskos grādus. Šeit strādā tikai morālais aspekts un eksperti nākotnē, pieņemot šo personu darbus, iespējams, vērtēs tos stingrāk. Un tas ir pareizi. Labi, ka mums šādi gadījumi nenotiek bieži, bet plaģiātismā vainotie zinātnieki ar laiku nonāk tādā kā izolācijā, viņiem grūtāk dibināt kontaktus, iesaistīties projektos. Tas notiek cilvēciski, ne zinātniski. Šāds zīmogs ir ļoti smags. Kaut ko pielabot, pieņemt vēlamo par reālu nav plaģiāts, tā ir falsifikācija, kas ir daudz bīstamāk par plaģiātismu. Šie zinātnieki parasti atkāpjas no amatiem, jo cita ceļa vienkārši nav. Apkārtējā vide rada tādus priekšnosacījumus. Vai tas vienmēr ir pareizi – diskutējams jautājums.”

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis:

“Mana pozīcijā notikušajā ir skaidra un viennozīmīga. Šajā situācijā Rihards Kūlis var rīkoties divējādi – pārsūdzēt ekspertu lēmumu vai arī... viņa darbs akadēmiskajā vidē būs ļoti apgrūtināts. Jebkas, ko viņš turpmāk darīs, raisīs aizdomas – vai tas ir oriģināls. Es nevaru viņu iedomāties turpinām darbu universitātē, ja nemitīgi tiks apšaubīts – ko viņš lasa studentiem, ko raksta? Uz šo materiāli vairs nebūs nekādas paļaušanās. Šis gadījums apliecinās, vai akadēmiskai videi vispār ir mehānisms, kā cīnīties ar plaģiātu un tas būs signāls visai izglītības sistēmai. Citās jomās taču ir tieši tāpat – ja cilvēks izdara kaut ko, kas nav savienojams ar viņa darba pamatprincipiem, viņam ir jāaiziet. Kādēļ lai šeit būtu citādāk? Viņš nav vienīgais zinātnieks, virkne citu zinātnieku šajā amatā viesīs lielāku paļaušanos. Esmu pateicīgs gan ekspertiem, gan ētikas komisijai par drosmi atzīt kļūdas nebaidoties sabojāt augstskolas tēlu.”

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis:

“Zinātniekiem bieži vien ir pavirša attieksme pret pirmavota citēšanu un tā ir ētiska kļūda. Cik esmu lasījis – tā ir noticis arī konkrētajā gadījumā. Šobrīd Zinātņu akadēmijā tiek pārskatīts ētikas kodekss, kurā precizēsim punktu par plaģiātu paskaidrojot, kādas tieši darbības nav pieļaujamas zinātnieku darbos. Nedomāju, ka šis gadījums R. Kūļa darbiem turpmāk metīs ēnu. Mēs katrs aiz neuzmanības varam pieļaut kļūdas, šajā notikumā nav nekas tik ļoti nosodāms, taču jābūt uzmanīgākiem ar atsaucēm uz pirmavotu. Tāpat, es neuzskatu, ka profesoram būtu jāaiziet no universitātes. Mums ir maz tāda ranga zinātnieku, tādēļ nedrīkstam ar viņiem tā mētāties. Tāpat jau liela daļa izbraukusi strādāt ārvalstīs.”