Alus festivāls Rīgā kļūs par tradīciju

"Šis bija tikai pirmais starta gads, lai paskatītos, vai cilvēkus interesē un alus darītāji ir gatavi piedalīties," sacīja Baranovska. Pasākumā piedalījušies visi zināmie Latvijas alus darītāji.Vakar līdz dienas vidum alus festivālu bija apmeklējuši aptuveni 1000 cilvēku, un organizatori cerēja kopumā pārdot 7000-10 000 biļetes.Lai arī apmeklētāju skaits bijis mazāks par plānoto, festivāla organizatori ir apmierināti ar pasākuma norisi. Festivālā bija pārstāvēti 26 alus zīmoli - visas lielākās Latvijas alus darītavas, vairākas mazās alus darītavas, bet trešdaļa bija ārvalstu zīmoli, piemēram, "Stella Artois", "Hoegaarden", "Staropramen", "Beck's", "Bavaria Premium", "Pilsner Urguell" u.c.Vispopulārākais izrādījies nefiltrētais alus - vairāku šķirņu beigās pat pietrūcis. Pirmais beidzās Madonas alus, liels pieprasījums bijis arī pēc Brenguļu alus un diviem vācu aliem - "Paulaner Hefe-Weisbier" un "Bavaria Holland".No uzkodām vislielākā interese bijusi par netradicionāliem un plašā tirdzniecībā nepieejamiem produktiem.Pasākumu apmeklējuši arī vairāki ārvalstu - Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas - žurnālisti.Kā novēroja biznesa portāls "Nozare.lv", alus festivālu pārsvarā apmeklēja vīrieši, taču bija arī ģimenes ar bērniem, kuriem Ķīpsalas hallē nodrošinātas dažādas atrakcijas.Kā iepriekš pastāstīja Baranovska, Latvija starp Baltijas valstīm ir pēdējā vietā alus patēriņa jomā, savukārt izdevumi alus reklāmai ir vislielākie. Lai arī Latvijā ir vairāk alus darītavu nekā kaimiņiem, sava alus festivāla līdz šim nav bijis.Baranovska arī pastāstīja, ka pēdējā laikā tirgū aktivizējušās mazās alus darītavas. To veicinājušas izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kurām sniegts atbalsts mājražotājiem.