Apcietina par bērna slepkavības mēģinājumu

Ļoti žēl, ka Tu neesi nekad dzirdējusi Teodora citēto teicienu - tātad nekad neesi lasījusi Tolstoja "Annu Kareņinu"- tas neko labu par Tevi neliecina... :))) Kas attiecas uz maniem "domu graudiem" - tie ir manis paša secinājumi, nevis no psiholoģijas grāmatas iesācējiem... :) Mana pamatdoma ir šāda - protams, ļaunumu un noziegumu vajag nosodīt, bet nevajag kā tādiem pirmklasniekiem vai Viktorijas laikmeta angļu jaunkundzēm brīnīties: AK VAI TIEŠĀM TĀ VAR BŪT?? Jā, tā var būt, un te ir izskaidrojums, kāpēc (skat. manu pirmo komentu.) Atveriet acis, saprotiet, ka dzīve ir tāda, kāda ir. Saskatiet problēmas sakni, padomājiet, kā novērst nelaimes nākotnē. Un no otras puses - nevajag izcelt savu "labumu un pareizumu", nolamājot citus un izdomājot priekš viņiem perversi sadistiskas atriebības, ar kādām vakar un šodien visos portālos pierakstītas pilnas visas diskusijas par šo tēmu. Tas ir pretīgi un ļauj domāt, ka pie attiecīgiem apstākļiem tie lamātāji būtu tādi paši, kā tie, ko viņi lamā.

Te ir klasisks piemērs - patēvs tirāns, ar saviem uzskatiem par stingro mācīšanu un pārmācīšanu. Un māte patēva iebiedēta piesedz visus šos sūdus. Meitene ir sista, noteikti regulāri. Un tagad, kad notikuši lielie sūdi, abi "vecāki" cenšas pēc iespējas mīkstināt savu vainu, lai tikai nav jāsēž nevienam. Nožēlojami.

pirmo reizi dzirdu shaadu teicienu, un iisti nesaprotu, ko tieshi Tu man gribeeji teikt!

Hm, nu jā - tas jau arī vecs teiciens un stabils kā klints - VISAS laimīgās ģimenes ir laimīgas vienādi, bet NELAIMĪGĀS - katra savādāk NELAIMĪGA.

nesaprotu kaapeec meegjini mekleet sheit kaadus attaisnojumus? manupraat psihologjija ir muljkjiigaakaa un nederiigaaka, un naudas izkraapshanas profesija vispaar - cilveeku maaniishana, kaut kaada probleemu mekleeshana, tur kur vinju nav, vai ir pashaa deguna galaa. jebkursh psihiatrs (un taa ir pavisam cita profesija) shim gadiijumam noteiktu pavisam citu diagnozi. manuprāt, tas vnk ir ljaunums, kas taa iisti nav izskaidrojams, jo arii normaalaas gjimenees augushi un miileeti beerni nodzeras, slepkavo un kauj savus beernus un sievas. nezinu, kaa gan tas taa ir noticis, bet savaa dziives gaitaa esmu satikusi daudz no vardarbiibas cietushus cilveekus un ar vinjiem un vinju beerniem viss ir kaartiibaa, neviens nav pamest, piekauts un nemiileets, bet lielaakoties šajos gadiijumos maates to visu nav redzeejushas, jo dziivo kaut kaadaas iluuzijas, es gan teiktu, ka vinjas negrib pienjemt, ka ir liidzvainiigas. tas ir kaut kaads moraales, veertiibu truukums. tavas no graamatas - psihologjija iesaacejiem -izrakstiitie domu graudi neiztur kritiku, jo es Tev varu likt pretiim ljoti daudz izdziivotu gadiijumu. Un grozies kaa gribi, taadu vienu definiiciju vinjiem nepieliksi.

Sviests! Kāda tur vēl patiesība. Tā māte laikam galvu durvīs iespiedusi, ja vēl grib uzklausīt kaut kāda idiota attaisnojumus

Nošaut to urlu vajag

Stipri piekrītu. Lai vai kāda viņa būtu. Un diez kas jau nu nav. Taču noteikti savā jaunībā vēl uz kut ko cerēja savā personīgajā dzīvē. Tomēr šādu briesmu priekšā vajadzēja sākt atjēgties. Diemžēl - ja viņa nav izcili gudra, pie tam dzīvo pabriesmīgā rajonā, 2 bērni, naudiņa diez kāda arī viņai nav - mūsu "prinči 'baltos mercedes pie viņas parādes durvīm nepiestās. ir vienkārši jāatsakās no jebkādām ilūzijām par personīgo laimi, vai arī jācenšas kaut kā krasi savu dzīvi izmanīt. Bet vai katrai tas ir pa spēkam? BET JEBKURĀ GADĪJUMĀ , NEDRĪKSTĒJĀ TIK ĻOTI CIEST BĒRNS.

Piekrītu, ka cilvēkiem ir jāzin savas tiesības, bet vai trīsgadīgs bērns var sūdzēties kādām iestādēm par to, ka viņu sit? Vienīgais, ko mazais bērns var ir, tik mātei pasūdzēties....Bet vai mātes kādreiz, ko saklausa vai saredz? Vienkārši ar, negrib ne redzēt, ne dzirdēt.

Bet ko tad man darit?? Mani tevs bernibaa nezeliigi sita, palikusas pat reetas ...Nezeligi apsaukaja ar lamuvardiem ikdienaa..Man bijusi nodarita smaga fiziska un gariga trauma..kad augu, bija depresija, liela nestabilitate, domaju par pasnavibu...VALSTS MANI NO TADA VARMAKAS NEAIZSARGAJA, citi ciesh visu muzu neapzinoties. Man paveicies, atkopos no taa paaridarijuma...Bet es zinu ka aiz daudzas aiztaisitam dzivoklu durvim notiek vardarbiiba..Varmaka parasti pec dabas ir glevs un terorizee vajakus par vinu ka bernus un sievu. Pec noziegumiem, vardarbiba gimenes ir PIRMAJAA VIETAA pari visiem cita veida noziegumiem. Kapec valdiba beidzot neko nedara, cilveki ir jaizglito, JAZIN SAVAS TIESIBAS!!!

Ja cietušā bērna māte drib uzzināt patiesību, tad patiesība pašreiz ir viņas slimais bērns. Ja jau pēc 7 mēnešu kopdzīves vecis sāk rādīt ragus, tad kas notiks vēlāk? Šādā situācijā mātei ir jāizvēlas starp savu bērnu un piegulētāju.

īsts gopņiks no rajona. Pat augums mērglim kā mērglim. Kā hantele izskatās nezin, jo nebija jau laika bija jārij šaibas, jāšņauc un jāpīpē ar pacaniem un jāperas pa laroccu. Ceru, ka zona par viņu labi "parūpēsies"!

Tad kāpēc šīs perversijas nevajag apkarot kaut vai ar cikonu b? Kāpēc dot iespēju perversajiem gandēt nākošās paudzes?

Iekopēju šeit savu komentu no cita portāla, par to pašu tēmu. Protams, nevienu mirkli neattaisnoju varmākas; nevienu mirkli viņus arī neuzskatu par normāliem. Protams, tie ir slimi, citiem bīstami un arī paši ļoti nelaimīgi cilvēki. Bet man patiešām ir liels sašutums par tiem naivajiem, tīrajiem, pareizajiem, kas izbrīnā iepleš actiņas un saka: ak, KĀ TĀ VAR BŪT? VAI TĀ VAR BŪT?? Ak vai tiešām tai degradētajai sievietei, kam pašai vecāki alkoholiķi, attīstība kavēta, un kas pati normālu ģimeni nav redzējusi, tēviņš/sekss/kājstarpe svarīgāka par bērnu?? Jā, VAR BŪT! Atveriet acis, tīrie un pareizi, jā, tā var būt! Protams, es neapgalvoju, ka visas nepilnās ģimenēs augušas sievietes ir nenormālas, bet, kā likums, gandrīz visos šādos briesmīgos gadījumos sievietei vai nu nav bijis tēva, vai tēvs/patēvs ir bijis nelietīgs. Ģimenes vērtību sabrukums un normāla tēva parauga trūkums tomēr ir daudzu šo nelaimju pamatā.

Kāpēc šitādas perversijas vispār var notikt?