Viņš uzsver, ka Īrijā daudzos tautiešos aktivizējas nacionālais faktors, piederības sajūta un vajadzība, lielāks sentiments pret himnu un citiem simboliem. "Bet ir cilvēki, kam pret Latviju ir aizvainojums, jo ne jau no laba prāta viņi šurp braukuši. Netrūkst tādu, kas strādā, lai nomaksātu Latvijā ņemtos kredītus, un viņiem, protams, ir dusmas uz bankām un to regulēšanu. Šeit specifiska varētu būt tieši šāda nelaimīgu, "iekritušu" cilvēku koncentrācija. Viņi nevar dzīvot plānotajās mājās un braukt ar līzingā ņemtajām mašīnām, jo tām jāpaliek Latvijā," sacīja U.Brūklene.Mācītājs piebilst, ka tas izraisa citas reālijas: "Peļņā atbraukušie, kas domāja tā atbalstīt ģimeni, mēdz to zaudēt, jo sākas laulības pārkāpšana. Tāpēc labāk ir tiem, kas šeit ir ar visu ģimeni."Viņaprāt, noskaņa palikt Īrijā ir aptuveni piektajai daļai tautiešu. "Daži pat bērniem nemāca latviešu valodu, lai netraucētu viņu iesakņošanos." Tomēr tikpat daudzi "sēž uz koferiem" un skaita dienas līdz lidmašīnai uz Latviju: "Viņiem ir bijis mērķis, programma, un pēc tās viņi atgriežas. Lielais starpposms ir šaubīgie, kas dzīvo no dienas uz dienu un seko līdzi situācijai. Ja tā uzlabotos, viņi atgrieztos. Bet ir atšķirība - vai tu gaidi uzlabošanos, vai pats līdzdarbojies, lai tā notiktu."_Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!_
Apmēram piektdaļa latviešu ir uz palikšanu Īrijā, tikpat gaida atgriešanos Latvijā
Aptuveni piektā daļa šobrīd Īrijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas pilsoņu "ir uz palikšanu", taču tikpat daudzi "sēž uz koferiem" un skaita dienas līdz lidmašīnai uz Latviju. Šādu viedokli intervijā laikrakstam Diena pauž Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Īrijas draudzes vadītājs Uģis Brūklene.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.