Jaunajam tiesībsargam viņš vēlēja būt veiksmīgākam pietiekamu budžeta līdzekļu saņemšanā.Viņš informēja, ka biroja finansējums pērn samazināts par teju 60%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tādēļ darbinieku skaits sarucis par ceturtdaļu. Viņaprāt, ar to likumdevējs vistiešākajā veidā parādījis attieksmi pret cilvēktiesību jautājumu nozīmi un svarīgumu valstī.Apsītis arī uzskata, ka Latvijā nav tradīciju, kas liktu rēķināties ar tiesībsarga rekomendācijām. „Starptautiskā prakse rāda, ka ir nepieciešams visai liels laiks, lai sabiedrība sāktu nopietni ieklausīties ombuda ieteikumos un pieņemtu ombuda rekomendācijas izpildei. Jāuzsver fakts, ka valstīs, kurās ombudu institūcijām ir vairāku desmitu vai pat simtu gadu darba pieredze, ombudu rekomendācijas lielākoties tiek izpildītas bez liekām debatēm,” viņš teica.Romāns Apsītis amatā stājās 2007.gada 1.martā, tiesībsargu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Apsītis, nostrādājot amatā trīs gadus, atzina, ka jūtas sadrupis, taču no amata neatkāpās. 2009.gadā biroja darbinieki aicināja Saeimu atbrīvot Apsīti no amata. Pagaidām Saeimas deputāti nevienu tiesībsarga amata kandidātu publiski nav nosaukuši.
Apsītis aicina neuztvert Tiesībsarga biroju kā labo laiku greznību
Tiesībsargs Romāns Apsītis, kura pilnvaras amatā beidzas martā, aicinājis politiķus tiesībsarga institūciju neuztvert kā tā saucamo labo laiku greznību. Veiksmīgai darbībai viņu kavējis neadekvātais finansējuma samazinājums."Lūk, tieši šo apstākli es kā tiesībsargs uzskatu par būtiskāko šķērsli, kas kavē gan tālāko Tiesībsarga biroja attīstību, gan arī ombuda institūcijas atpazīstamības veidošanu," aģentūrai BNS sacīja Apsītis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.