Jāatgādina, ka maija sākumā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) paredzēja, ka nākamgad tēriņu samazinājums nebūs jāveic par plānotajiem 500 miljoniem, bet gan mazākā apmērā, pieļaujot, ka tie var būt aptuveni 250 miljoni. Latvijas Banka toreiz bija piesardzīga un nepievienojās premjera optimismam, arī FM minēja lielāku summu.
Viņš pirmdien uzsvēra, ka šie aprēķini veikti pēc pašlaik pieejamajiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Kad būs zināmi papildu dati, konsolidācijas apmērs vēl tiks izvērtēts, un nākamās aizdevēju pārskata misijas laikā jau tiks publiskots precīzs konsolidācijas lielums, ziņo BNS. Konkrēti priekšlikumi esot tuvāko mēnešu jautājums. Turklāt tagad jau skaidri zināms, ka, veidojot nākamā gada budžetu, svarīgāks faktors būs budžeta deficīta līmenis, nevis konsolidācijas apmērs, teicis V.Dombrovskis.
Pirmdien noslēdzās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) vadītā starptautiskās aizņēmuma programmas partneru pārskata misija Latvijā. Galīgos lēmumus par tehniskajā līmenī saskaņotajiem jautājumiem SVF un EK vadība pieņemts tuvāko nedēļu
laikā. Savukārt darbs pie precīza nepieciešamā konsolidācijas novērtējuma tiks
turpināts, ņemot vērā tālāko ekonomikas attīstību un valsts budžeta
izpildi rudenī.
V.Dombrovskis pirmdien arī informējis, ka Latvija turpinās aizņemties tikai no institucionālajiem aizdevējiem - EK, SVF un Pasaules Bankas (PB), tam piekrituši aizdevēji, ziņo BNS. Tādējādi Latvija pagaidām neaizņemsies no atsevišķām valstīm. Iepriekš jau vēstīts, ka šogad un nākamgad paredzēts saņemt atlikušo aizdevuma daļu no visas summas - 2,4 miljardus latu, un lauvas tiesa nāktu no vairākām ziemeļvalstīm. Valsts kase iepriekš atzina, ka Latvijai visa starptautiskajiem aizdevējiem iepriekš lūgtā krīzes aizdevuma summa 7,5 miljardi eiro (5,2 miljardi latu), ļoti iespējams, nebūs nepieciešama, līdz ar to bija plānots to pārveidot par kredītlīniju, kas valstij izmaksātu lētāk.
Misijas laikā, pēc FM norādītā, secināts, ka ir vērojamas Latvijas ekonomikas atlabšanas pazīmes, ko apliecina Latvijas un parteru vienošanās par pozitīvākām ekonomikas izaugsmes prognozēm 2011.gadam.
Kā vēsta FM, valdība intensīvi turpinās strādāt pie detalizēta konsolidācijas pasākumu kompleksa saraksta 2011.gadam, kas pārsniegs nepieciešamo konsolidācijas apjomu, lai jaunievēlētajam parlamentam un jaunajai valdībai nekavējoties būtu iespējams pieņemt "kvalitatīvus, izvērtētus un izsvērtus lēmumus".
Tāpat ministrija ziņo, ka ar aizdevējiem panākta nozīmīga vienošanās ar aizdevējiem par būtiskām papildu investīcijām tautsaimniecībā 2010.gadā par vairāk nekā 200 miljoniem, palielinot finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem un lauksaimniekiem.
Papildus ar EK ir panākta vienošanās par virkni specifisku strukturālo reformu, piemēram, uzlabojumiem ES fondu apguvē, publiskā iepirkuma regulējumā, nodarbinātības pasākumu īstenošanā, kā arī cīņā ar ēnu ekonomiku.
Ek savukārt norāda: abas puses vienojās, ka ir iespējams sasniegt 2010.gada budžeta deficīta mērķi 8,5% no iekšzemes kopprodukta (IK), šajā gadā pat pieļaujot lielākus izdevumus, ko finansē no ES fondiem - šogad varēs palielināt apropriācijas izdevumus, ko līdzfinansē no ES fondu līdzekļiem. Ja atlikušā gada gaitā parādīsies papildu iespējas budžeta ietvaros, Latvijas iestādes lūgs piekrišanu turpmākai šādu apropriāciju palielināšanai, kā rezultātā kopējā ES fondu finansēto līdzekļu apgūšana 2010.gadā varētu pārsniegt vienu miljardu latu, ziņo EK pārstāvniecība Latvijā. Savukārt nākamgad jāsasniedz deficīts ne vairāk kā 6% no IK.
Secināts, ka noscījumi saistībā ar trešo ES finansiālas palīdzības pārskaitījumu 200 miljonu eiro apmērā ir izpildīti.
(pievienotas pēdējās divas rindkopas)