Saeima šodien otrajā lasījumā akceptēja Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz novērst bērnu tiesību normu interpretāciju un panākt izpratnes vienveidību.
Grozījumi paredz aizliegt intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto paust atklātībai un arī piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumiskie pārstāvji. Ja sākts kriminālprocess, nepieciešama būs arī procesa virzītāja atļauja.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konstatējusi, ka atsevišķos plašsaziņas līdzekļos dažādi interpretētas tiesību normas.
Piemēram, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi uzskata, ka vardarbībā cietušu bērnu nedrīkst filmēt un tam jābūt pasargātam no turpmākas psiholoģiskās traumēšanas no brīža, kad atzīts par cietušo kriminālprocesā. Šāda tiesību normas interpretācija esot pretrunā ar bērna interešu prioritātes principu, norādīja Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
Ne vienmēr par prettiesisku rīcību pret bērnu sāk kriminālprocesu, jo atkarībā no nodarījuma pārkāpēju var sodīt arī administratīvajā vai disciplinārajā kārtībā.
Saeima neatbalstīja bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika (LPP) ierosinājumu noteikt, ka bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem, izņemot, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai.
Neguva atbalstu arī deputāta Jakova Plinera (PCTVL) ierosinājums likumā noteikt: ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par ģimenes ar bērnu izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda ģimenei ar bērnu citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.
Grozījumos iekļautas arī tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes direktīvas par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu piederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.