Viens no pirmajiem Twitter lietotājiem Latvijā Artūrs Mednis Dienai atzīst, ka šī nodarbe daudziem var šķist dīvaina. "Facebook (socializācijas portāls) ir ko darīt, ko spaidīt. Bet tviterī taču nekā nav. Ir tikai viena liste," jauno mediju speciālists atzīst, ka sākumā pašam čivināšana šķitusi garlaicīga. Šādas domas izgaist, ja izdodas izprast šīs saziņas jēgu. Piemēram, padalīties ar citiem interesantajā, ko izdevies atrast. Daļai aktīvo lietotāju Twitter esot aizstājis tradicionālos medijus, jo viņi cits no cita saņem svarīgākās ziņas un pārpublicē tālāk.
Pašlaik gan Latvijas kopiena ir niecīga. A.Mednis lēš, ka tie ir ap 1100 cilvēku, kuri krustām šķērsām seko cits citam. Daudz "čivinātāju" ir no žurnālistu un blogotāju aprindām. To nesen sāka lietot gan Radio SWH, gan Diena, gan Panorāma, tāpēc var sagaidīt, ka ar laiku kopiena augs. "Twitter pasaulē pēdējā gada laikā pieaugums ir vairāk nekā 1000%. Tas ir vairāk nekā Facebook un MySpace," A.Mednis prognozē, ka līdzīga attīstība gaidāma arī Latvijā un jau marta beigās būšot ap 2000 lietotāju.
Padalās informācijā
"Twitter lietoju neilgu laiku, bet esmu patīkami pārsteigta," Dienai atklāj MTV raidījumu vadītāja Žanete Skarule. Viņa šo saziņas veidu izmanto, lai apmainītos ar informāciju: "Nestāstu, ko ēdu un kur eju. Man tā ir vieta, kur uzzināt un pavēstīt par jaunām filmām, grāmatām un portāliem." Tādēļ Žanete Latvijā pierakstījusies par sekotāju cilvēkiem, no kuriem šādas ziņas varētu saņemt. Par ielaušanos privātajā dzīvē viņa nebēdā: "Twitter katrs pats var izvēlēties, cik daudz informācijas par sevi atklāt."
Žanete nav noturējusies pretī kārdinājumam pasekot līdzi arī kādai ārzemju zvaigznei. Viņa saņem ziņas no Pīta Dohertija, kurš vasarā koncertēs arī Latvijā. "Ārzemju zvaigznēm cilvēki parasti seko, lai uzzinātu par viņiem vairāk, nekā ziņo masu mediji," MTV seja atklāj savu motivāciju ielūkoties svešu cilvēku dzīvē.
Žanete uzskata, ka Twitter ir ģeniāls veids, kā televīzijām iesaistīt skatītājus raidījumu veidošanā. Tādēļ drīz daudziem raidījumiem būšot savi profili. Tam piekrīt Latvijas televīzijas ziņu žurnālists Kristaps Pētersons. Televīzijas darbinieki jau kādu laiku esot aktīvi čivinātāji, galvenokārt profesionālu apsvērumu dēļ.
Kontakts ar skatītājiem
"Es varu pareklamēt savus sižetus, varu iedot notikuma aizkulišu
informāciju. Turklāt varu nekavējoties saņemt atgriezenisko saiti,"
K.Pētersons, kuram divās nedēļās sekotāju skaits pārsniedzis simtu,
visaugstāk novērtē tiešo komunikāciju ar pastāvīgajiem skatītājiem.
Taču viņš atzīst, ka nebūtu Twitter lietotājs, ja nestrādātu šajā
profesijā. "Man nebūtu ko rakstīt," Kristaps aizdomājas, ka negribētu
stāstīt, cikos pamodies un kur gājis.
Tieši tā dara telekompānijas CNN žurnālists Ričards Kvests, kuram K.Pētersons pieteicies par sekotāju: "Viņš stāsta par katru savu soli. Iedod skatu no iekšpuses par pasaules notikumiem. Ļauj skatītājiem uzdot jautājumus un izmanto tos ēterā."
Psihologs Olivers Džeimss laikrakstam The Times par Twitter lietotājiem izteicies ne visai glaimojoši: "Tvīterosana rodas no identitātes trūkuma. Tā nemitīgi tiek atjaunināts tas, kas jūs esat, kāds jūs esat un kur jūs esat. Neviens nevēlētos tvīterot, ja viņam būtu patiešām spēcīga identitātes izjūta."
Twitter pirmsvēlēšanu kampaņā lietoja arī ASV prezidents Baraks Obama, apgādājot vēlētājus ar ziņām par savām aktivitātēm. Arī Latvijas premjerministra Valda Dombrovska (JL) birojs plāno izmantot tvīterošana sabiedrības informēšanai, Dienai apstiprināja premjera preses sekretāre Ieva Zīberga.
K.Pētersons sliecas domāt, ka Twitter, iespējams, ir pārejoša modes lieta. "Nāks kaut kas labāks, un cilvēki pārmetīsies uz to. No intereses pazušanas nav pasargāts neviens," Kristaps paredz, ka pēc kāda laika saistošāks piedāvājums aizstās arī socializācijas portālus.