Vissāpīgāk tas, manuprāt, skar gados jaunākos darbiniekus, kuri ir ieguvuši attiecīgo izglītību, pārvalda labi valodas un kuros ir jaunu ideju bagātība un neatsverama vēlme strādāt. Kāds iespēju robežās dosies tālāk uz ārzemēm studēt, stāžēties vai strādāt. Kāds atkal teiks, ka jaunajiem jau ir vieglāk – nav nedz ģimene, nedz arī no tā visa izrietošas ikdienas rūpes un nasta. Arī taisnība. Vismaz lielākā daļa no tiem Ārlietu ministrijas cilvēkiem, ar kuriem esmu ticies, tik tiešām liekas sava darba fanātiķi, daļai no viņiem diplomāta, konsula darbs, diplomātiskais dienests tas ir aicinājums, ziedošanās savai valstij. Paliek tikai retoriskais jautājums: „Kas būs tie cilvēki, kas Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā palīdzēs šo pienākumi izpildīt kvalitatīvi, kas būs tie diplomāti un jomas speciālisti, kam nāksies veikt sagatavošanās, prezidentūras pārņemšanas darbus, kas būs tie, kam nāksies strādāt?”. Varbūt tomēr valdībai, samazinot Ārlietu ministrijas budžeta izdevumus, pašlaik ir jādomā ilgtermiņā, lai mūsu valstij nenāktos izblamēties, jo, iespējams, nebūs kompetentu cilvēku, kas varētu veikt pienākumus laikā, kad Latvijai nāksies uzņemties prezidentūras pienākumus Eiropas Savienības Padomē.Ja viena otra „politiskā organizācija’’ savos pirmsvēlēšanu saukļos un videoklipos populistiski varēja ķengāt valsts iestāžu darbiniekus un saukāt viņus par „pīrādziņu ēdājiem’’, tad savukārt šīs pašas „politiskās organizācijas” cilvēki nespēj tikt galā ar pašreizējo valsts budžetu, kā arī bija līdzautori idejai, kura arī tika realizēta, t.i., Ministru prezidenta Einara Repšes valdības laikā 2002. gadā tika izveidotas divas jaunas ministrijas — Veselības ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, savukārt agrākā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija reorganizēta, atsevišķas funkcijas nododot citām ministrijām. Tādējādi izveidota Vides ministrija. Tika izveidoti arī divi jauni sekretariāti — Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās, tāpat valdībā tika izveidots Ministru prezidenta biedra amats. Tad šodien šie paši personāži klaji populistiski cīnās ar sekām, kuras paši ir radījuši. Nezinu, vai kāds no viņiem ir dzirdējis Vikera likumu: „Valdības parasti izplešas, lai absorbētu ienākumus un pēc tam – visu pārējo”.Neformālās tikšanās reizēs bijušie premjeri ir atzinuši, ka deviņdesmito gadu sākumā no Starptautiskā Valūtas fonda ir bijuši stingri aicinājumi palielināt valsts pārvaldes aparātu, lai it kā būtu iespējams veiksmīgāk piesaistīt dažādus ārvalstu finansējumus. Vai tajā reizē mūsu valdība kaut ko pārprata, vai Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumi nebija pietiekami labi izstrādāti? Vai arī kāds SVF teorētiķis, izstrādājot ieteikumus ministriju cilvēkresursu palielināšanai, neņēma vērā, ka Latvijā savulaik bija tikai 2,5 miljoni iedzīvotāju, nevis 50-70 miljoni, un kā nu sanāca, ka katrs sestais valstī nodarbinātais strādā/strādāja kādā no valsts iestādēm?
Ārlietu ministrija ekonomiskās turbulences virpulī (turpinājums)
Otra visai sāpīga lieta, runājot par Ārlietu ministriju ekonomiskās turbulences virpuli, ir tas, ka tiek samazinātas vakances ministrijas centrālajā aparātā. Cilvēkiem, kas ir guvuši neatsveramu pieredzi, zināšanas, strādājot šajā jomā, nākas pamest savu darbu, paliek nerealizētas idejas un vilšanās savā valstī.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.