Nozares speciālisti stāstījuši, ka medicīnas aparatūras firmas labprāt piedāvā slimnīcām savu tehniku bez maksas ar nosacījumu, ka tās izmantos tikai viņu reaģentus - stikla caurulītes, medikamentus utt. Šiem reaģentiem tiek uzlikta neadekvāti augsta cena, kas arī ir galvenais peļņas avots. Savukārt otrs veids, kā firma nopelna, ir šo ierīču tehniskā apkope.
Kā norāda laikraksts, nepieķerot pie rokas, šādus iespējamus korupcijas gadījumus ir grūti
pierādīt, sevišķi tāpēc, ka medicīnas joma ir specifiska un
nespeciālistam ir grūti pārbaudīt ierīču efektivitāti. Kā padomdevējus iepirkumos mēdz pieaicināt
attiecīgās jomas ārstus/konsultantus, taču konsultants par iepirkumu atbildību neuzņemas un savu parakstu uz
dokumentiem neliek. Medicīnas aprīkojuma firmas ir ieinteresētas "draudzēties" ar
šiem ārstiem/konsultantiem. Lai izvairītos no šāda riska, piemēram, Rīgas 1.slimnīca jau
kādu laiku katram pirkumam veido savu komisiju, kuras sastāvā ir arī
konkrētie eksperti, kas tādējādi ir līdzatbildīgi par konkursa
rezultātu. Līdzīgu iemeslu dēļ kopš marta centralizētos iepirkumus slimnīcām vairs
neveic arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) - līdz šim konkursus rīkoja VOAVA ierēdņi, kurus pieaicinātie
ārsti/konsultanti "viegli varēja iebāzt maisā", vēsta Diena.
Pēdējos gados mainījusies situācija ar firmu samaksātajiem braucieniem.
Ņemot vērā katastrofālo naudas trūkumu medicīnā, ārsti var izmantot
firmu piedāvājumu apmeklēt kongresus vai arī paši meklēt finansējumu
šādiem braucieniem. Savus ētikas kodeksus izstrādājušas arī
farmācijas un medicīnas aprīkojuma firmas, kas nosaka, ko un cik daudz
ārstam var segt - dalības maksu, ceļu un viesnīcu izdevumu limitus.
Taču firmu spiediens uz mediķiem joprojām ir liels, norāda laikraksts. Liepājas reģionālās
slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš novērojis, ka katru dienu vienlaikus
"pa tāda izmēra slimnīcu kā Liepājā staigā 10—12" dažādu firmu
pārstāvju. Pēc viņa domām, kopējais industrijas mārketinga, pārdošanas un klīnisko
pētījumu budžets ārstu apmaksai Latvijā varētu tuvoties 100 miljoniem
eiro. Viņš gan uzskata, ka nebūs godīgi teikt, ka tas viss ir tikai slikti, jo ārsti caur šo spiedienu tiek izglītoti. Viņš gan atzīst, ka ne visi ir godprātīgi un nereti tieši ārsts pieprasa labumus.
Dienas mēģinājums noskaidrot, kuri
Latvijas ārsti izmantojuši firmu piedāvāto iespēju izglītoties, beidzies neveiksmīgi.
Jau pāris gadu farmācijas kompānijām informācija par ārstiem
samaksātajiem mācību un reklāmas pasākumiem jāiesniedz arī Veselības
inspekcijai, tomēr tā šos datus pasludinājusi par ierobežotas
pieejamības informāciju, jo to publiskošana varot nodarīt saimnieciskus
zaudējumus trešajām personām, Dienu informējusi inspekcijas preses
pārstāve.
Visu žurnālistes Ingas Spriņģes rakstu "500 lati konfekšu kastē" lasiet sestdien laikrakstā Diena.