Lēmums par to, kas uzraudzīs aizdevuma naudu, tika pieņemts saskaņā ar tā saukto Adventes vienošanos, kuru pirms ekonomikas stabilizācijas plāna pieņemšanas Saeimā, decembrī prezidenta pilī parakstīja visas valdošās Saeimas frakcijas, Saskaņas centrs un Pilsoniskā savienība.
Kā uzsvēra Saeimas spīkers Gundars Daudze, Revīzijas komisijas funkcijās ietilps “radīt pārliecību, ka par šo līdzekļu izmantošanu ir kontrole, ka viss ir caurspīdīgs un atklāts”. Komisijas sēdēs aicinās piedalīties ekspertus no Latvijas Bankas, Valsts Kontroles, Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas, kā arī ekonomikas nozares.
Ceturtdien frakciju sēdē izskanēja divi varianti, kā nodrošināt aizdevuma, kas būs 7,5 miljardi, uzraudzīšanu: nodot to Saeimas Revīzijas komisijai vai veidot speciālu komisiju. Kā norādīja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis (TP), par labu Revīzijas komisijas funkciju paplašināšanai frakciju vadītāji izšķīrās, jo “šajā laikā, kad mēs mēģinām visādi ekonomēt, nevajadzētu veidot jaunu institūciju, kas prasīs papildus izdevumus”.
Komisijā, kas uzraudzīs naudas izmantošanu, varēs piedalīties visu Saeimas frakciju pārstāvji un interesenti, jo sēdes būs atklātas.
Ceturtdien frakciju sēdē tika nolemts, ka komisijai par naudas izmantošanas mērķiem, vajadzētu sanākt vismaz reizi nedēļā, taču tas vēl īsti nav skaidrs.
Saeimas Revīzijas komisiju vada Andris Bērziņš (ZZS).
Atgādinām, ka Latvijas valdība no ārvalstu donoriem saņēmusi apliecinājumu 7,5 miljardu eiro lielam aizdevumam. Pagaidām apstiprināta ir tikai Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma daļa (1,5 miljardi eiro), bet 20.janvārī lēmumu par Eiropas Komisijas (3,1 miljardi eiro) aizdevumu pieņems Eiropas Savienības finanšu ministri.
Starptautisko finanšu palīdzību paredzēts tērēt budžeta deficīta finansēšanai, Valsts kases likvididātei, valsts parādzīmju pārfinansēšanai, banku sindicēto kredītu pārfinansēšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un ekonomikas sildīšanai. Precīza plāna, kā tieši veicināt ekonomiku, valdība sola tuvākajos mēnešos.