Kā ziņots, bijušā satiksmes ministra Kaspara Gerharda (_TB/LNNK_) pēdējā darbadienā viņa biroja darbiniekam un partijas biedram Emīlam Jakrinam tika sarūpēts valdes locekļa amats Satiksmes ministrijas (SM) pārzinātajā Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Savukārt jaunieceltais satiksmes ministrs Uldis Augulis (_ZZS_) paudis vēlmi Rīgas un Ventspils brīvostās redzēt jaunus valsts pārstāvjus. Darbs Rīgas brīvostas valdē būs jāpamet Jānim Straumem (_TB/LNNK_), Ventspils brīvostas valdē tiks meklēts piemērots kandidāts E. Jakrina vietā. J. Straume, pēc U. Auguļa teiktā, zaudējis "ministru un valdības politisko uzticību". Jaunais ministrs viņa vietā meklēs cilvēku ar analītiķa dotībām.Vērojot patlaban notiekošo SM pārzinātajās jomās, I. Aščuks piekrīt, ka valsts uzņēmumu vadības politizācija, protams, ka pastāv. "Kādreiz tā tika īstenota caur valsts uzņēmumu padomēm. Tagad lielai daļai valsts uzņēmumu padomes vairs nav un šī politizācija notiek citos veidos," teica institūta pārstāvis.Viņš šaubās, vai pilnībā ir iespējams izvairīties no politiķu vai politikai tuvu stāvošu cilvēku nonākšanas valsts uzņēmumu vadībā, jo uzņēmumu akcionārs ir valsts un par to pārvaldību ir atbildīgas valsts amatpersonas."Tomēr ir jāmeklē veidi, kā šo politizāciju mazināt," uzskata I. Aščuks, kā pirmo un galveno risinājumu minot iespēju uzņēmumu pārvaldību centralizēt vienā iestāde. Šāds valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības modelis ir Skandināvijas valstīs, un starptautiskie eksperti to atzinuši par vislabāko pasaulē.Pie mums ir sava veida feodālisms – valsts uzņēmumi ir sadalīti pa nozaru ministrijām, kuras pārvalda dažādi tobrīd pie varas esošie politiskie spēki un, tas ir risks labai uzņēmumu pārvaldei. "Protams, centralizēto valsts uzņēmumu pārvaldības modeli var ieviest dažādos veidos, bet klasiski šī funkcija tiek uzticēta Finanšu ministrijai – iestādei, kas ir interesēta ir budžetā iegūt iespējami vairāk naudas," vērtēja eksperts.Otrs risinājums ir valsts uzņēmumiem izvirzīt noteiktus mērķus. Ja tos nesasniegtu tāpēc, ka uzņēmumu vada neprofesionāļi, politizēti cilvēki, tad uzņēmuma vadība būtu jānomaina, to uzticot profesionāļiem, teica I. Aščuks. Vēl, viņaprāt, valsts uzņēmumos var iepludināt privāto kapitālu – pārdot nelielu daļu, piemēram, 10 līdz 15% akciju. Ja privātais redzēs, ka uzņēmuma valde strādā neprofesionāli, viņš darīs visu, lai uzņēmums tiktu labi pārvaldīts, uzskata eksperts.Arī sabiedrības uzdevums ir sekot un nepieļaut valsts uzņēmumu politizāciju, jo katrs valsts iedzīvotājs netieši ir valsts uzņēmumu īpašnieks. Latvijā ir gadījumi, kad sabiedrības spiediena rezultātā notikušas labas lietas, piebilda I. Aščuks.Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle _Dienai.lv_ pauda viedokli, ka pirms nākt klajā ar paziņojumiem par cilvēka atbilstību vai neatbilstību amatam, būtu jābūt analīzei, sagatavotam valdes ziņojumam par konkrētā uzņēmuma darbības rādītājiem.Viņasprāt, tas, ka valsts uzņēmumu valdes tiek politizētas, ir sekas savulaik pieņemtajam kļūdainajam lēmumu likvidēt uzņēmumu padomes. Padome pārraudzīja uzņēmuma darbību atbilstoši valsts interesēm, taču operatīvajā darbā neiejaucās. Tagad padomes un valdes funkcijas ir saplūdušas, kas nav pareizi no labas uzņēmuma pārvaldības viedokļa."Kā var strādāt kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājs, kura turpmākās darba attiecības ir atkarīgas no kāda noskaņojuma?" jautā E. Egle, paužot viedokli, ka uzņēmumu valdes priekšsēdētāji patlaban ir padarīti par marionetēm politiķu rokās.Valde, pēc LDDK vadītājas sacītā, ir komanda, kur nedrīkst mainīt spēlētājus tikai tāpēc, ka ir vēlme tur redzēt sev simpatizējošos cilvēkus. Tas kaitē uzņēmuma darbībai un labāku rezultātu sasniegšanai. Valsts uzņēmumi operē ar miljoniem un cilvēkiem, un valžu politizācijas prakse nav pieņemama, noteica E. Egle.
Aščuks: Valsts uzņēmumu politizāciju pilnībā izskaust nevar, bet var mazināt
Pirmais un galvenais, kā būtu iespējams vismaz mazināt politizāciju valsts uzņēmumos, ir to pārvaldību centralizēt vienā iestāde, kas būtu profesionāls īpašnieks un pārraugs, šādu risinājumu politizācijas izskaušanai valsts uzņēmumos portālam Diena.lv izteica Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Indars Aščuks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.