Askolds Rodins: Uz Ameriku bez vīzas

Ir novērsts galvenais šķērslis — pārāk lielais (10% un vairāk) vīzu atteikumu skaits. Pārskata periodā atteikumu skaits Latvijas pilsoņiem nedaudz pārsniedza 8%. Lietuvai tas bija nedaudz augstāks, bet Igaunijai krietni zemāks — tikai 3,6%. Ceļošanai uz Ameriku būs derīgas tikai jaunās pases, kurās ir personu biometriskie dati. ASV vēstniecība Latvijā jau septembrī darīja zināmu, ka Latvija ir gatava bezvīzu režīmam ar Ameriku. Bušs savulaik solīja, ka bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm ieviesīs līdz savas prezidentūras beigām. Ne jau katru dienu, kā tas bija vakar vēlā pēcpusdienā, Latvijas televīzija rīko tiešraides no Savienotajām Valstīm, taču notikums patiešām ir tā vērts. Līdz šim ASV Bezvīzu programmā piedalījās 27 valstis, tajā skaitā 15 Eiropas Savienības (ES) valstis. Savulaik Latvijai pastāvēja dilemma: risināt bezvīzu režīma jautājumu divpusēju sarunu ceļā vai gaidīt, kad viss nokārtosies ASV un ES sarunu līmenī. Produktīvāks šķita un arī, kā tagad redzams, bija divpusējo sarunu ceļš. ES tomēr nav valstisks veidojums, bet valstu kopums, un ir pareizi, ka Latvijai nenākas atbildēt par svešiem grēkiem: Bezvīzu programma netika attiecināta uz, piemēram, Poliju, Maltu un pat "pusveco" ES dalībvalsti Grieķiju. Pavasarī Briselē pat izskanēja pārmetumi, ka, sākot individuāli risināt ar ASV bezvīzu ceļošanas jautājumu, jaunās ES dalībvalstis demonstrējot neieinteresētību iekļauties ES kopīgas politikas ietvaros. ES tieslietu komisāra Franko Fratīni (viņš drīzumā kļuva par Itālijas ārlietu ministru) aktivitātes tomēr bija nedaudz nekorektas: pašas "vecās" ES dalībvalstis par bezvīzu režīmu ar ASV tāpat tika vienojušās divpusēju sarunu ceļā. Bezvīzu ceļošanas režīms uz ASV droši vien veicinās kādas Latvijai svarīgas problēmas risināšanu. Kopš Krievija noteica bezvīzu režīmu Latvijas nepilsoņiem, zuda svarīgs pilsonības iegūšanas stimuls. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nepilsoņiem nav vajadzīgas vīzas arī dodoties uz Šengenas līguma valstīm. Tas lielā mērā ir Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas nopelns. Savukārt no Krievijas nākusī iniciatīva nepārprotami bija politisks solis: no vienas puses — radīt cilvēkiem stimulu nepilsoņa statusa saglabāšanai, un no otras — starptautiskā līmenī turpināt pārmest Latvijai nepilsoņu lielo skaitu. Pilsonības nulles variants ir viens no fundamentālajiem Krievijas politiskajiem mērķiem Latvijā, lai cik nereāla arī būtu tā sasniegšana. Amerika bez vīzas ņems pretī tikai Latvijas pilsoņus. Tas, protams, nenozīmē, ka nepilsoņi tūlīt masveidā metīsies sturmēt Naturalizācijas pārvaldi, taču iemesls situācijas apsvēršanai noteikti būs. Nav domājams, ka līdz ar bezvīzu režīma ieviešanu sāksies Latvijas iedzīvotāju aizplūšana uz Ameriku. Šī valsts nav tā labākā vieta sociālā patvēruma meklētājiem. Daudz pievilcīgākas šajā ziņā ir Eiropas valstis — tā pati Lielbritānija vai Īrija. Tūristu, to gan noteikti būs vairāk. Protams, atradīsies cilvēki, kas vienkārši aizbrauks un neatgriezīsies, taču maz ticams, ka tā būs pamanāma parādība. Latīņamerikas valstis ir un paliks lielākais un stabilākais nelegālo imigrantu "eksportētājs" uz Savienotajām Valstīm. Par spīti žogam, kas tiek sliets uz ASV un Meksikas robežas. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija sāka atpakaļceļu uz Rietumu pasauli, un tas bijis sekmīgs. Esam ES un NATO dalībvalsts, un ar to viss tā kā būtu pateikts. Tomēr bezvīzu režīmam ar Ameriku piemīt savs īpašais šiks — tas ir kā apliecinājums, ka esam iesakņojušies Rietumu pasaulē, ka bez atlaidēm atbilstam priekšstatiem par demokrātisku valsti. Amerikas piekrišana Latvijas pilsoņu bezvīzu ceļošanas režīmam nav politisku apsvērumu noteikta rīcība, atzinības vai pateicības žests no stratēģiskā sabiedrotā puses. To apliecina fakts, ka aiz "bezvīzu borta" palikusi Polija, kura, kā jau lielāka valsts, Amerikai varētu būt arī vērā liekamāka sabiedrotā. Bušs vārdu turējis — Amerika ir vaļā, un katram to tomēr neatver.