Askolds Rodins: Vajadzīga pārbūve

janvāris. Paredzēts, ka diskusijas par valsts pārvaldes reformu atsāksies jau šodien, un to nozīmību nemazina paralēli notiekošās sarunas par esošās koalīcijas paplašināšanu vai jaunas valdības veidošanu. Jāteic, ka partijas par šo valstij un sabiedrībai svarīgo jautājumu nav izrādījušas pienācīgo interesi, atskaitot Tautas partiju (TP), kura pagājušās nedēļas nogalē cēla priekšā savu valdības struktūras redzējumu. Par savu pastāvēšanu atgādināja arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), tiesa gan, visai netradicionālā variantā, proti, atcerējās, ka savienība sastāv no divām partijām — Zaļo partijas un Latvijas Zemnieku savienības. Zemnieki paziņoja, ka neļaušot darīt pāri Zemkopības ministrijai, bet zaļie ultimatīvi pieprasīja Vides ministrijas saglabāšanu, pretējā gadījumā piedraudot Saeimā faktiski pamest valdošo koalīciju. Iebildumi pret Vides ministrijas pievienošanu Zemkopības ministrijai, kas nozīmēšot ekoloģijas interešu pakļaušanu lauksaimnieciskajai ražošanai, izskanēja visai komiski, ja paturam prātā, ka tie paši zaļie un zemnieki spējuši sadzīvot gan pirms vēlēšanām, gan arī vienā Saeimas frakcijā. Zaļajiem Saeimā ir trīs mandāti, ja tie koalīcijai zustu, tai paliktu apaļas 50 deputātu vietas, taču diezin vai tā notiks, drīzāk jau Saeimā viss būs pa vecam. TP piedāvā 11 ministriju valdības modeli, un šis piedāvājums ir racionāls, labi izsvērts. Saglabātas visas tās ministrijas, bez kurām nav iedomājama valsts pārvalde un kuras pēc būtības nav apvienojamas ar citām ministrijām. Uzteicams, ka paredzēts saglabāt Kultūras ministriju. "Godmaņa plānā" tika pieļauta iespēja apvienot to ar Izglītības un zinātnes ministriju. Savulaik tā jau tika izdarīts, un nekas labs tur nesanāca. Modelis neparedz atsevišķu Ekonomikas ministriju, tā kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Vides ministriju kļūs par jaunieveduma, Attīstības ministrijas, struktūrvienību. Tāpat piedāvājumā nav paredzētas Veselības un Labklājības ministrijas. Tās atkal, tāpat kā pirms septiņiem gadiem, būs zem viena jumta un sauksies — Veselības un sociālo lietu ministrija. Piedāvājumā nav nepārdomātu priekšlikumu, kā būtu vērtējama Godmaņa iecere apvienot Iekšlietu un Tieslietu ministriju. To īstenojot, sanāktu, ka viena ministra pakļautībā nonāktu gan noziedznieku izķērēji, gan tiesas spriedēji, un tas patiešām būtu aplami. TP piedāvātais valdības reorganizācijas plāns nav "pliks" saglabājamu, likvidējamu un jaundibināmu ministriju uzskaitījums, iezīmēta arī ministriju funkciju pārdale, skaidri norādot to pārņemamās atbildības jomas. Kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, mūsu ministriem jāpiedalās ES nozaru Ministru Padomju sēdēs. Kopumā šādas Padomes (dēvētas arī par konfigurācijām) ir deviņas, un TP valdības modeļa piedāvājumā tas ir ņemts vērā, nebūs tā, ka kādam ministram bieži vajadzēs šaudīties no Rīgas uz Briseli un atpakaļ. TP ir arī vairāki priekšlikumi, kuri vērsti uz dokumentu aprites paātrināšanu, piemēram, atteikšanās no valsts sekretāru sanāksmēm. Pašlaik lielākā daļa dokumentu, pirms nonākt uz valdības galda, tiek apspriesti valsts sekretāru sanāksmēs. Tuvākas aplūkošanas vērta noteikti ir iecere atteikties no kārtības, ka saistošos tiesību aktus var izdot tikai Ministru kabinets. Piešķirot šādas tiesības arī nozaru ministriem, līdz valdības sēdēm nenonāktu tādi specifiski jautājumi, kurus varētu izlemt ministri. Taču bez valdības valsts pārvaldē ietilpst arī 136 (pašlaik) ministrijām pakļautas valsts pārvaldes iestādes, un par tām TP nav bildusi ne vārda, tāpēc, domājams, turpinājums sekos. Ivaram Godmanim ir to reorganizācijas plāns, un pat divos variantos. Maigākais paredz 119, skarbākais — tikai 86 valsts pārvaldes iestāžu saglabāšanu. Starp Godmaņa priekšlikumiem ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apvienošana ar drošības policiju (DP), un tas gan nebūtu pieļaujams, jo pastāv risks, ka KNAB faktiski varētu nonākt Iekšlietu ministrijas pakļautībā — DP ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība. Pagājis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš tika publiskota valsts pārvaldes reformēšanas iecere, un jāatzīst, ka pirmie rezultāti nebūt nav slikti. Ienākuši priekšlikumi, kurus noteikti ir vērts apspriest, un jācer, ka šī apspriešana neievilksies garumā, un arī Saeima nevilcināsies, kad būs jāizdara ar valsts pārvaldes reformu saistītie likumdošanas grozījumi. No spriešanas līdz darīšanai kaut kāds laiciņš, protams, paies. Mazāk birokrātijas bez visa cita nozīmē arī mazākus izdevumus. Par to, ka valsts pārvaldes mašīna ir pārmēram izplūdusi, bija zināms jau pasen, par to runāja un rakstīja. Taču pirms nebija atnākusi nestunda, nebija arī politiskās gribas ķerties pie šīs problēmas risināšanas.