Pēc viņa teiktā, prasības daudzos kritērijos klaji ierobežo konkurenci un nenodrošina optimālu finansējuma izlietojumu.
"Būtu tikai atbalstāma vēlme maksimāli samazināt valsts finansiālo risku iepirkumos, bet ir pilnībā nesaprotami valsts iestādei izvirzīt prasības, kuras mākslīgi sadārdzina iepirkumu un rada situāciju, ka potenciālo pretendentu skaits tiek atsijāts līdz vienam - dažās iepirkuma specifikācijas grupās pat līdz nullei - potenciālam auto modelim, kas rada loģiskas aizdomas, ka iepirkums tiek organizēts kādas šauras personu grupas interesēs," sacīja Kulbergs.
Viņš norādīja, ka iepirkuma tehnisko parametru un vērtējamo kritēriju sadalījuma dēļ Latvijas nodokļu maksātājiem nākamajos piecos gados būs jāpārmaksā vismaz 10-20% no aptuvenās vismaz desmit miljonu latu iepirkuma summas, ja tiks iepirkts minimālais automašīnu skaits - 689. Tas ir viens līdz divi miljoni latu, atzina LPAA vadītājs.
Kā piemēru Kulbergs minēja ekonomiski neizdevīgo NVA vēlmi iepirkt nomā ne tikai automašīnas vērtību, bet arī tādas mainīgās ekspluatācijas izmaksas kā riepas, remontu, apdrošināšanu, apkopes, kā arī šo izdevumu pozīciju nākotnes izmaksu pieauguma riskus, turklāt visiem šiem maksājumiem pierēķinot finansējuma interešu procentu cenu. "Tas valstij izmaksās daudz dārgāk. Pieprasīt, lai cenā iekļauj tik neprognozējamas izmaksas arī kā OCTA, nozīmē papildu risku piedāvātāja pusē, kas neapšaubāmi būtiski sadārdzina piedāvājuma cenu," viņš klāstīja.
Savukārt prasību noteikt automašīnu atlikušo vērtību, pēc LPAA vadītāja teiktā, nomas iepirkumā vispār nevar vērtēt, jo tas nav līzinga iepirkums un tikai nevajadzīgi sadārdzina piedāvājumu. "Šādai prasībai var būt vienīgi savtīga motivācija – saglabāt atsevišķas automašīnas piecus gadus nelietotas, lai bilancē tām tiek amortizēta vērtība līdz simboliskam minimumam, un tad lēti nopirkt vai labi pārdot caur starpniecības shēmu," minēts asociācijas paziņojumā.
LPAA arī norādīja, ka nesamērīgi daudz – 80-85% - vērtējuma punktu piešķirti par piedāvājuma cenu. Konkursa nolikumā vispār nav definēts "papildu tehniskais aprīkojums", kas tiek vērtēts ar 3% no vērtējuma punktiem, vienlaikus servisa tīkla pieejamība visā Latvijas teritorijā netiek vērtēta. "Ņemot vērā, ka jaunu automašīnu piegādātāji, kuri būtu ieinteresēti piedalīties šajā valsts pasūtījumā, pārstāv apmēram 50 zīmolu, par konkurētspējas trūkumu nevar runāt. Šoreiz ir acīmredzama valsts iestādes vēlme mākslīgi kardināli ierobežot konkurentu skaitu, dažās iepirkuma sadaļās konkurenci izslēdzot vispār," pastāstīja Kulbergs.
Saskaņā ar LPAA speciālistu veikto analīzi, aizpildot iepirkuma tehniskās specifikācijas prasības ar Latvijā piedāvāto auto marku tehniskajiem datiem, tikai daži atsevišķu marku modeļi spēj nominēties par konkursa vērtējuma dalībniekiem. Secināts, ka atsevišķās konkursa sadaļās izvirzīti pat tik absurdi kritēriji, kuriem neatbilst neviens no tirgū pieejamajiem auto modeļiem. Tādējādi konkrētajās iepirkuma sadaļās piedāvājumu nebūs, un, nemainot konkursa noteikumus, iepirkumu nevarēs veikt, informēja asociācijā.
Kulbergs vērsa uzmanību uz automašīnu dzinēju tilpumu minimuma ierobežojumiem, kas kontekstā ar minimālās jaudas prasībām un maksimālo CO2 izmešu ierobežojumu, ir neloģiski. Pēc viņa sacītā, pasūtītājs, ierobežojot minimālo dzinēja darba tilpuma izmērus, it kā mēģinot panākt piedāvājumos lielāku dzinēja jaudu, ir netiešā veidā palielinājis nepieciešamo degvielas patēriņu. "Līdz ar to pretendents, kurš varētu piedāvāt modernākas automašīnas - ar maza tilpuma jaudīgiem dzinējiem ar turbopūti un ar vairāk zirgspēkiem, kā arī mazāku mašīnu svaru un zemāku degvielas patēriņu -, konkursā piedāvājumu nemaz nevar iesniegt, jo automašīnas dzinēja darba tilpums ir daudz mazāks par specifikācijā minēto minimumu," viņš paskaidroja.
Kulbergs uzsvēra, ka mākslīgi tiek atsijāti tirgus līderu moderno automašīnu modeļi, jo to dzinēju tilpums ir par mazu. Pēc viņa teiktā, būtu jādominē prasībai piedāvāt automašīnas ar mazāka tilpuma dzinējiem, līdz ar to mazākiem gabarītiem un kopējo svaru, tādējādi arī ar mazāk CO2 izmešiem. "CO2 izmešu līmeņa ierobežojumi ir izvirzīti tikpat nekonsekventi kā degvielas patēriņa un minimālie gabarītu kritēriji," viņš piebilda.
Kā valsts iestāžu lielāko kļūdu iepirkumu organizēšanā LPAA vadītājs minēja nevēlēšanos sadarboties ar jomas organizācijām. Sadarbība ar jomas ekspertiem tikai palielinātu iepirkumu procedūru atklātumu, samazinot jebkādus interešu draudus un ļautu ietaupīt līdzekļus, viņš norādīja un teica, ka NVA iepirkuma veidotāji darbojušies pilnībā patstāvīgi, nekonsultējoties ar ekspertiem.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais ziņojums liecina, ka NVA izsludinājusi konkursu par transportlīdzekļu noma uz pieciem gadiem Valsts policijas vajadzībām, kurā pretendenti var pieteikties līdz 20.aprīlim.
Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija ir sabiedriska organizācija, profesionāla ražotājrūpnīcu, Latvijā oficiāli pilnvarotu autoimportētāju un dīleru apvienība. LPAA prioritāte ir aizstāvēt savu biedru intereses sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nodrošināt pircēju interešu ievērošanu attiecībā uz garantijām, servisu un informāciju. LPAA pašlaik ir 46 biedri, tostarp seši asociatīvie biedri, kuri pārstāv 49 automobiļu un motociklu ražotāju markas un Latvijas tirgū pārdod vairāk, kā 90% jauno transporta līdzekļu.