Kandavas nodaļas biedri priekšsēdētāja amatā vēlētos redzēt aizsardzības ministru Arti Pabriku. Aizvadītais gads S. Āboltiņas tēlam nav nācis par labu, tāpēc Kandavas nodaļa ierosina vadību uzticēt cilvēkam, kurš ir ne tikai politiski pieredzējis, bet arī bauda sabiedrības uzticību, Dienai sacīja nodaļas pārstāve Inga Priede.
Pēc nepilnām trim nedēļām gaidāmais Vienotības kongress būs pirmais pēc Jaunā laika, Pilsoniskās savienības unSabiedrības citai politikai apvienošanās. Tajā noslēgsies pārejas periods, kurā darbojās valde 21 cilvēka sastāvā, lai nodrošinātu visu triju partiju līdzvērtīgu pārstāvniecību. Jaunajā valdē būs tikai 15 cilvēku. Priekšsēža vēlēšanās būs jāizvēlas šim postenim cilvēks, kurš vadīs Vienotību līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014. gadā.
Kandavas nodaļa sākotnēji vēlējās par priekšsēdi nominēt Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieci Lolitu Čigāni, no kuras saņemts rakstisks atteikums. L. Čigāne ir politikā salīdzinoši neilgi un ienāca 10. Saeimā kopā ar tā dēvēto lietussargu grupu. A. Pabrikam ir ilga politiskā pieredze, kas aizsākās Tautas partijā, bet Vienotībā viņš iekļāvās kā Sabiedrības citai politikai biedrs un tagad ir priekšsēdētājas vietnieks tāpat kā bijušais Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Vairāki kolēģi gan pamanījuši, ka, vadot Vienotību, tās līdere neesot rokrokā strādājusi ar saviem vietniekiem. Tuvāks sabiedrotais viņai ir frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Vaicāts, vai piekritīs kandidēt priekšsēža vēlēšanās un konkurēt ar S. Āboltiņu, svētdien starp Lāčplēša dienas pasākumiem A. Pabriks telefona īsziņā atbildēja: «Ļoti grūti apvienot ministra un partijas vadītāja amatus. Būs jāatsakās, bet paldies par uzticību.»
Kandidātus priekšsēža vēlēšanām var izvirzīt 15 biedri, un nodaļās izskanējuši vairāki uzvārdi. Minēta arī labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņa Dienai uzsvēra, ka neplāno kandidēt un atbalsta S. Āboltiņu, kurai vajadzētu piedāvāt arī savu komandu - valdi. «Saeimas priekšsēdētāja amats dod pietiekamu platformu, un optimistiski domāju, ka nākamgad Vienotība dabūs jaunu uzrāvienu,» sacīja I. Viņķele. Arī Eiropas Parlamenta deputāte un domes priekšsēdētāja Sandra Kalniete uzskata, ka S. Āboltiņai jāturpina vadīt partiju, un līdzīgi domā arī vairāki Vienotības pašvaldību vadītāji. Vienotībā vēl neesot izauguši tādi līderi, kuri varētu vadīt premjera partiju, bet valdības vadītājs Valdis Dombrovskis pats šos pienākumus partijā nevēloties uzņemties.
Lai izaudzinātu jaunus līderus, ir vajadzīgs laiks, Dienai svētdien atzina arī S. Āboltiņa, viņa izteica prieku par Vienotības jaunatnes nodaļu, kurā jau esot ap 200 biedru. «Es labi apzinos, ka man ir jāturpina šis darbs,» teica S. Āboltiņa, gatava arī turpmāk vadīt partiju, viņa apņēmusies līdz Saeimas vēlēšanām to izveidot par lielu politisko spēku. Eksperti iepriekš ir norādījuši, ka Vienotības nākotne būs atkarīga no V. Dombrovska - ja viņš nolemtu atstāt premjera amatu un aiziet strādāt uz Eiropu, tā varētu būt apdraudēta. Kandavas un vēl dažu nodaļu biedri apdraudējumu saskata arī S. Āboltiņas izteikumos, piemēram, reakcijā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) lēmuma atstādināt Aivaru Lembergu no Ventspils mēra pienākumiem, kas S. Āboltiņai šķitis puiciski. «Vienotībai ir lielākā pieredze valdībā un arī lielākā atbildība,» sacīja S. Āboltiņa, uzskatot, ka nevis ar revolucionāriem paziņojumiem un skaļiem lozungiem, bet ar izsvērtiem darbiem ir jāparāda sevi. Tiem, kas pārmet Vienotībai lojalitāti pret Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), viņa varot atgādināt, ka kopā ar ZZS Vienotība pārvarēja smago krīzes laiku.