Apgabaltiesas spriedumā ietverti pretrunīgi un nepareizi atzinumi par būtiska kaitējuma un smagu seku izpratni, secinājis Senāts.Tāpat Senāts atzinis, ka kasācijas sūdzībās pamatoti norādīts par aizstāvības tiesību pārkāpumiem. Gala rezultātā apelācijas instances tiesa lietā esot taisījusi nelikumīgu nolēmumu.Līdz ar to Senāts šodien lēmis pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 20.maija spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, pastāstīja Kataja. Senāta nolēmums nav pārsūdzams.Kā ziņots, Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīja bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieku kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas šā gada 20.maija spriedumu. To bija pārsūdzējis Jānis Laizāns un viņa advokāts Juris Dzelme, kā arī apsūdzēto Raivja Freiberga un Vasilija Kivļonoka advokāti Aivars Purmalis un Gijs Rūsiņš. Lietā apsūdzība tika uzrādīta arī Aldim Klemam, taču viņš nepārsūdzēja jau pirmās instances tiesas spriedumu.Izskatot krimināllietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa šā gada 20.maijā Laizānam, Freibergam un Kivļonokam iepriekš piespriesto naudas sodu vietā nolēma piemērot reālus brīvības atņemšanas sodus.Laizānam, kuram pirmās instances tiesa bija piespriedusi naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu apmērā un aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trim gadiem, Rīgas apgabaltiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu ar aizliegumu trīs gadus ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.Freibergam, kuram pirmās instance tiesa bija piemērojusi tādu pašu sodu kā Laizānam, apgabaltiesa piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, nosakot trīs gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.Savukārt Kivļonokam, kuram Rīgas pilsētas Centra rajona bija piespriedusi naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā ar aizliegumu uz diviem gadiem ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē, apelācijas instances tiesa piesprieda viena gada brīvības atņemšanu ar divu gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē.Attiecībā uz apsūdzēto Klemu, kuram pirmās instances tiesa bija piespriedusi naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā un viena gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē, pirmās instances tiesas spriedums netika pārsūdzēts.Visiem šajā lietā apsūdzētajiem prokuratūra inkriminējusi Krimināllikuma 318.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas. Freibergs, Laizāns, Klems un Kivļonoks apsūdzībā norādītā nozieguma izdarīšanas brīdī strādājuši VID Finanšu policijas pārvaldē.Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 20.maijā visus četrus apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodus. Tomēr šo spriedumu vēlāk pārsūdzēja gan Freibergs, Laizāns un Kivļonoks, gan arī prokuratūra un par cietušo atzītā Jaunalksne.Pēc prokuratūras domām, apsūdzētie, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veikuši nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Jau ziņots, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.
Savukārt toreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, netika konkretizēti.
Tiesnese Goldšmite, izskatot Finanšu policijas pārvaldes lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.
Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 9.februārī nolēma piedzīt 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu tika piedzīta kā morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.
Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta nolēma daļēji apmierināt Jaunalksnes prasību un piedzīt no valsts VID personā par labu žurnālistei 12 000 latu. Pārējā daļā Jaunalksnes prasība tika noraidīta. Tāpat tiesa nolēma no valsts VID personā piedzīt tiesas izdevumus 306 latu apmērā.
Šā gada pavasarī VID paziņoja, ka nolēmis piekāpties Jaunalksnei un samaksāt piedzīto kompensāciju 12 000 latu apmērā.