Tik maz atbalstītāju nav nevienai citai parlamentā pārstāvētai partijai. Tajā pašā laikā gandrīz nevienai citai nav tik daudz biedru kā LPP/LC, kurā pat pēc vairāku reģionālo nodaļu aiziešanas vēl ir palikuši 3625 cilvēki, liecina partijas sniegtā informācija. Šodien kongresā LPP/LC vadība nolēmusi aicināt kolēģus atgriezties pie sākotnējās ideoloģijas -ģimenes un kristīgajām vērtībām -, kā arī iestāties par saliedētu sabiedrību, uzskatot, ka LPP/LC ir palicis vienīgais politiskais spēks, kas runā par sabiedrības integrāciju.
A. Šlesers, kuram kongresā varētu atkal uzticēt LPP/LC vadību, cerības saista ar valdības neveiksmēm, viņaprāt, jo sliktāk ies valdībai, jo lielākas izredzes būs tagadējiem opozicionāriem. LPP/LC mēģinās ieinteresēt ar skaidru politiku uzņēmējdarbībā, kas ietver arī nodokļu samazināšanu. «Ja valdība būtu rīkojusies aktīvāk, piedāvājusi iespējas pelnīt un valsts attīstības vīziju, mūsu iespējas būtu krietni niecīgākas,» atzīst partijas priekšsēdis. Viņš nav atteicies no agresīvās politikas, lai gan pēc vēlēšanām šī taktika bija minēta kā viens no iemesliem ne pārāk labajam startam vēlēšanās. Kopā ar pārējiem opozīcijas spēkiem apvienība šonedēļ panāca, ka prezidentam būs jāaptur uz diviem mēnešiem vairāku likumu publicēšana. Parakstu vākšana un iespējamais referendums no valsts budžeta gan izmaksās ievērojamus līdzekļus.
Mazinās ietekme
Latvijas faktu partiju reitinga tabulā apvienību Par labu Latviju! veidojošā Tautas partija un LPP/LC jau ir pieteiktas atsevišķi, jo nepārprotami tās ir paziņojušas, ka neplāno tuvināšanos tādā līmenī, ka ar laiku varētu apvienoties. Tas, visticamāk, nekad nenotiks, un katra ies savu ceļu. Saeimā PLL frakcijā ir astoņi deputāti - LPP/LC tajā pārstāv A. Šlesers, Andris Bērziņš un Rita Strode. Eiropas Parlamentā no partijas ievēlēts bijušais premjers Ivars Godmanis. Rīgas domē, kurā LPP/LC kā viena no četrām partijām ieguva pārstāvniecību ar 12 mandātiem, tās tuvākais sabiedrotais ir Saskaņas centrs.
LPP/LC pārstāvji nevarēja piedāvāt informāciju par tās pārstāvniecību pārējās pašvaldībās, bet, pēc Dienas aprēķiniem, novadu un pilsētu domēs vēl strādā 98 no LPP/LC sarakstiem ievēlēti deputāti, bet 23 šī politiskā spēka domnieki ir paziņojuši par aiziešanu no partijas, arī ilggadējais Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs, kura vadībā partija 2009. gada vasarā pārliecinoši uzvarēja domes vēlēšanās, iegūstot 11 mandātu. Viņš, tāpat kā Dainis Liepiņš Jelgavā, Liepājas domnieks Jānis Vilnītis, Jānis Neimanis no Grobiņas, gatavojas iesaistīties reģionālo partiju veidošanā. A. Šlesers netur ļaunu prātu uz nu jau bijušajiem kolēģiem un domā, ka pašvaldību vēlēšanās varētu ar reģionālajām partijām sadarboties. Partiju atstājis arī Smiltenes mērs Ainārs Mežulis. LPP/LC pārstāvji vēl vada Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada, Jūrmalas, Jēkabpils, Ludzas, Pļaviņu, Stopiņu, Viļakas un Vecumnieku domi.
Ar TP ceļi šķirsies
Vairāki pašvaldību vadītāji vēl ir nogaidošās pozīcijās, bet neredz pamata līdz vietējām vēlēšanām steigties. Valdis Lācis no Zaubes laikā, kad A. Šlesera partija bija pie varas, pārgāja no tagadējās varas partijas Zaļo un Zemnieku savienības uz LPP/LC. Viņš negrib izteikties, vai tā bija kļūda, bet vairāk runā par kampaņas neveiksmēm, kur «nepratām sevi pasniegt». Cilvēki arī ilgojas pēc jauniem politiskiem spēkiem. Taču V. Lācis neredz problēmas pašvaldību vēlēšanās, jo vēlētāji vērtē personālijas un sadarbība ar citiem spēkiem novadā esot laba, viņš saprototies arī ar Zaļo un Zemnieku savienības cilvēkiem.
Laimonis Sīpols no Alūksnes novada ir vienisprātis ar partijas vadību, ka ar skaidru pozīciju par partijas ideoloģiju, uzsverot atbalstu ģimenei un kristīgajām vērtībām, «jāmēģina pašiem iet uz priekšu», jo sadarbība ar Tautas partiju nav attaisnojusies. Vēlētājam reģionos tā palikusi nesaprasta. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās LPP/LC un TP piedalīsies atsevišķi, un pēc tām arī varētu kļūt skaidrāka to turpmākā darbība. Rīgas domes vēlēšanās tā pat varētu startēt kopā ar Saskaņas centru, pieļauj Andris Ameriks un apgalvo, ka attiecības valdošajā koalīcijā ir saskanīgas. Publiskajā telpā partneri viens otru, «kā latviski saka, neapliek» pretēji tam, kas notiek valdībā. Iespējams, Rīgas varas partiju priekšrocība ir atslābusī mediju interese par notiekošo domes koalīcijā.