Atlaišanas gadījumā Rīgas domi varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem

Par grozījumiem Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas KPV LV deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie KPV LV deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska vienā balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti ceturtdien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Vakar pēc divu dienu ilgām debatēm Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija neatbalstīja grozījumus likumā Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Taču, uzsverot "nepietiekamo regulējumu" Saeimas Kārtības rullī un "īpašo gadījumu", kāds izveidojies saistībā ar minēto likumprojektu, koalīcijas deputāti panāca balsojumu par likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā, tajā nodrošinot balsu vairākumu.

Opozīcijas deputāti asi kritizēja koalīcijas rīcību, akcentējot, ka tiek klaji ignorēti likumi un notiek varas uzurpācija. Deputāti notiekošo dēvēja par farsu, atzīstot, ka viņiem ir kauns par to, kas patlaban notiek parlamentā.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka koalīcijas vairākuma "gājiens", lemjot skatīt šos likumprojektus bez lēmuma par to virzību pieņemšanas komisijā, tiks vērtēts ne tikai Saeimā, bet "arī citās institūcijās". Politiķis tieši to neminēja, bet noteiktam skaitam Saeimas deputātu ir tiesības pieņemtos likumus apstrīdēt Satversmes tiesā.

Deputāts akcentēja, ka ir ļoti būtiska atšķirība tajā, kāds būs jaunievēlētās Rīgas domes pilnvaru termiņš. Viņš norādīja, ka svarīgi, ka pretendējot uz ievēlēšu uz vairāk nekā piecu gadu termiņu, tas būtu zināms agrāk un partijām būtu iespējams sagatavoties, uzsverot, ka nav pareizi vēlēšanas rīkot atbilstoši koalīcijas partiju reitingam.

Savukārt deputāts Daniels Pavļuts (AP) pozitīvi novērtēja, ka pašlaik pamatā jau esot runa par procedurāliem jautājumiem. Politiķis sacīja, ka, saglabājot pašreizējo regulējumu, Rīgas domi apmēram 15 mēnešus vadītu administratori, kas koalīcijas politiķu ieskatā, nav laba prakse. Pavļuts arī aicināja ar likumu grozījumu pieņemšanu viest skaidrību, kāda būs kārtība, kā tiks sarīkotas "šķiet, daudz maz neizbēgamās" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

Opozīcijas parlamentārietis Aldis Gobzems minēja vairākus gadījumus, kad sportā tiek atcelti rezultāti procedūras dēļ. Tāpēc viņš akcentēja, ka koalīcijai ir jāievēro nosacījumi jautājumu izskatīšanai Saeimā.

Politiķis norādīja, ka, ņemot vērā valdošo politiķu lēmumu skatīt likumprojektus, kurus komisija nav virzījusi izskatīšanai, tad ir iespējams vēl vairāk atvieglot lēmumu pieņemšanu. Gobzems pauda, ka tādā gadījumā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) varētu no Saeimas ēkām kāpnēm paziņot, ka ir kaut kas izlemts, ko parlamenta spīkerei būtu priekšā pateikuši koalīcijas partiju frakciju vadītāji.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) pauda, ka enerģiju, ar kuru "Pavļuta-Pūces tandēms" risina šo jautājumu, varētu novirzīt atkritumu jomas sakārtošanai. Ar šo enerģiju tiktu panākts, ka Latvijā "atkritumu vispār nebūtu", uzsvēra politiķis. Viņš norādīja, ka ar katru pieņemto likumprojektu tiek grauta Latvijas reputācija.

Deputāts Ivars Zariņš (S) pauda, ka šo likumprojektu būs jāskata Satversmes tiesai.

Kā ziņots, partijas KPV LV pārstāvim balsojot kopā ar opozīciju, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 18.decembrī pirms galīgā lasījuma neatbalstīja grozījumus likumos, kas paredz izmaiņas ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.

Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.