Tomēr, iespējams, cietušo ir vairāk, jo ir gadījumi, kad slēpotāju slimnīcā nogādājuši tuvinieki, informēja dienesta pārstāve Ilze Bukša. Lielākoties cilvēki guvuši dažādus lūzumus, kā arī smadzeņu satricinājumu, muskuļu sastiepumus un izmežģījumus. Cietušo vidū ir septiņi Lietuvas iedzīvotāji.
Drošību uz kalniem varētu uzlabot, apmācot jauniešus slēpot fizkultūras stundu ietvaros, sacīja “Baiļu trases” īpašnieks Valdis Vanags. Tieši jaunu cilvēku pārgalvībai un neprasmei slēpot trašu darbinieki spiesti pievērst visvairāk uzmanības.
Vanags uzskata, ka jauniešiem esot ļoti vāja fiziskā sagatavotība. “Viņi brauc, bet prasmju un iemaņu nav, tas arī rada bīstamību,” sacīja Vanags. Viņiem pietrūkstot koordinācijas, savukārt instruktoram naudu tērēt viņi nevēloties. “Baiļu” īpašnieks norādīja uz Somijas pieredzi, kur slēpošana iekļauta skolas fizkultūras stundās. “Slēpošanas trases būtu gatavas apmācīt skolēnus izglītības iestādēs 50 km rādiusā ap kalnu. Mums ir ļoti nopietna materiālā bāze, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to neizmanto,” teica Vanags.
Arī “Reiņu trasē” lielāka uzmanība pievērsta gados jaunākiem cilvēkiem – ap 20 gadiem, kuri slēpo pirmo reizi. “Izdomā lēkt pa tramplīnu, bet ar piezemēšanos ir grūtības. Brauc ar dēli, bet apstāties neprot,” pastāstīja “Reiņu trases” pārstāvis Austris Brutāns. Viņš drošību uz kalniem saistīja ar ekonomisko situāciju, jo patlaban slēpotāji nevar atļauties atbilstošu inventāru, kā arī nolīgt instruktoru. “Daudzi kā standartu jau tagad uzskata ķiveres lietošanu. Arī instruktoru algo vairāk, ne tikai sievietēm un bērniem, kas bija raksturīgs iepriekšējos gados,” par pozitīvajām pārmaiņas drošībām jomā, kas novērotas“Reiņu trasē”, pavēstīja Brutāns
“Milzkalnā” informēja, ka kādreiz ātro palīdzību saukuši divas trīs reizes nedēļā, bet tagad tikai reizi nedēļā. To gan varot izskaidrot arī ar apmeklētāju skaita kritumu. “Milzkalna” valdes priekšsēdis Viesturs Ošnieks arī secinājis, ka lietuvieši uzvedas tāpat kā latvieši pirms pieciem sešiem gadiem. Lietuvieši esot neatlaidīgāki - ja neizdodoties nobraukt ar pirmo reizi, viņi noteikti mēģinās atkal un atkal.
Aptaujāto kalnu pārstāvji minēja, ka slēpotāji alkohola reibumā esot atsevišķi eksemplāri. Tomēr aptaujātie kalnu pārstāvji varēja nosaukt vairākus gadījumus šajā sezonā, kad slēpotājiem alkohola reibumā nav izsniegts inventārs vai piedzērušies slēpotāji aizraidīti no trases.