Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte līdzās oficiāli sadalītajām valsts budžeta vietām tikusi pie īpaša pasūtījuma no Iekšlietu ministrijas. 154 tūkstoši latu piešķirti tiesību zinātņu profesionālā bakalaura studiju programmai. Papildus finansējums ne tikai neparādās Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālajā budžeta vietu sadalījumā, bet atvēlēts studiju nozarei, kur bezdarbnieku netrūkst.
Saskaņā ar oficiālo statistiku tieši jurista profesija jau vairākus gadus ir viena no piecām, kur augstskolas beidzēju daudz, bet vakanču maz. Turklāt, ja pārējās augstskolās valsts apmaksātajām 300 studiju vietām pieskaita īpašo Iekšlietu ministrijas pasūtījumu (239 vietas), tas gandrīz dubultojas.
„Šajā gadījumā lobēt vienu augstskolu nav tas pareizākais veids, jo, kā jau es teicu, Latvijā kopumā ir vairāk kā desmit mācību iestādes, kuras sagatavo juristus. Prātīgāk būtu izveidot konkursu un attiecīgi izvēlēties to labāko piedāvājumu,” uzsver uzņēmuma „CV-Online” biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.
Tikmēr izrādās – līgums starp Stradiņa universitāti un Iekšlietu ministriju ir spēkā jau trešo gadu. Šajā laikā studentu skaits un līdz ar to finansējums krietni audzis. Ja 2011.gadā ministrija šim mērķim atvēlēja 60 tūkstošus, tad 2012. un 2013.gadā līdzekļi vairāk nekā dubultoti. Vidēji viena studenta apmācība programmā izmaksā 680 latus.
Stradiņa universitāte uzsver, ka programmu veidojusi speciāli ministrijas vajadzībām. Turklāt studiju kursus pasniedz lielākā daļa savulaik likvidētās Policijas akadēmijas mācībspēku. Savukārt ministrijas amatpersonas skaidro, ka īpašs pasūtījums augstskolai bijis nepieciešams, lai policijas darbinieku izglītības līmenis būtu atbilstošs to amatam.
„Dienesta gaitas likums nosaka, ka līdz 2016.gada 1.janvārim visiem policijas darbiniekiem ir jāiegūst atbilstoša izglītība viņu ieņemamajam amatam. Un, protams, mēs zinām, ka ir situācija, ka ir policijas darbinieki, kuriem šis izglītības līmenis ir nepietiekošs,” norāda IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane
Vai tikpat labu un varbūt lētāku programmu nevar piedāvāt kāda cita augstskola, skaidrības gan nav, jo konkurss uz šādas īpašas programmas izveidi nekad nav rīkots. Iekšlietu ministrijas pārstāvji norāda – tas arī neesot nepieciešams, jo likumā nav paredzēts. Tāpat nekur neesot rakstīts, ka Iekšlietu ministrijai par tai nepieciešamajiem speciālistiem jāinformē izglītības ministrija, veidojot vienotu valsts pasūtījumu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras rindās ir arī privāto augstskolu pārstāvji, gan norāda, ka šāds papildus valsts finansējums kropļo konkurenci starp augstskolām un no uzņēmēju viedokļa nav saprotams. Turklāt ja par to izsludinātu konkursu, piedāvājumi noteikti būtu un, iespējams, lētāki.
„Konkursi netiek lietoti, un, godīgi sakot, tas ir tas traģiskākais, ka tas ir tāds kā muklājs – šī valsts budžeta līdzekļu sadale. Jo augstskolas ir pakļautas dažādām ministrijām un kas tur precīzi noteikt, mēs bieži varam uzzināt post factum,” atzīst Biznesa augstskolas „Turība” un LTRK pārstāvis Aigars Rostovskis.
Tam, ka patiesībā šādā gadījumā vajadzētu rīkot konkursu, tagad piekrīt arī Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra. Taču tad tas esot jādara savlaicīgi. Šis arguments gan šķiet mazliet dīvains, ņemot vērā, ka specpasūtījums no Iekšlietu ministrijas konkrētai augstskolai ir spēkā jau trešo gadu. Vētra gan tajā problēmu nesaskata, jo veidot šādu programmu esot piedāvāts arī Latvijas Universitātei un Daugavpils Universitātei. Šīs divas augstskolas interesi neesot izrādījušas.
„Jāveicina ir godīga konkurence tur, kur tā ir iespējama. Bet šeit ir tas svarīgais un mazais vārdiņš – kur tā ir iespējama. Šinī gadījumā, ja nav citu variantu, ir akreditēta tikai Stradiņa universitātē šāda programma, tad mums nav nekāda pamata teikt, ka mēs tagad gaidīsim, kad vēl visi citi, kas vēl gribēs, to noslēgs un tad organizēsim konkursu. Šādā veidā tā nav lietpratīga valsts līdzekļu izmantošana un pārvalde,” klāsta AIP vadītājs.
Tikmēr izglītības ministrs atzīst, ka šādas situācijas nedrīkstētu pieļaut. Viņaprāt, konkurss būtu jārīko uz visām budžeta vietām, tai skaitā uz šāda veida īpašiem pasūtījumiem.
„Tas, ka ir nenokoordinēti pieprasījumi no ministrijām par budžeta vietām, kuri pēc tam vēl netiek izdiskutēti – nesakoordinēti un neizdikutēti –, tas tā nedrīkstētu būt. Es lūgšu un aicināšu ministrijas, tai skaitā departamentu līmenī, kas par to atbild ministrijā, jau laicīgi šajā pavasarī vienoties par formulu, kādā mēs izkonkursējam šīs vietas. Šogad tas nav izdevies, šogad mēs esam uztaustījuši to, ka tā ir acīmredzama laža, es atvainojos, ja es lietoju tādu neliterāru vārdu, un tā laža nākošgad nedrīkst atkārtoties,” uzsver ministrs.