Programma ietver 23 ģimenes ārsta darbības kvalitātes rādītājus, kas aptver ārsta prakses darba organizācijas un sniegtās palīdzības rezultātu izvērtēšanu, skaidroja O.Šneiders. Plānots, ka programma tiks uzsākta no šā gada 1.jūlija.
„Programma ir brīvprātīga, tādēļ izvēle pievienoties vai atteikties paliek ārstu ziņā. Taču es apelēju pie ģimenes ārstu pilsoniskās un sabiedriskās apziņas, jo esmu pārliecināts, ka šī programma ļaus pakāpeniski sasniegt aprūpes kvalitātes izaugsmi,” norādīja J.Bārzdiņš. Viņaprāt, programmas īstenošana vienlaikus sekmēs arī sabiedrības lielāku apmierinātību ar veselības nozari kopumā, un tas ir viens no nosacījumiem, lai cilvēki būtu gatavi ar saviem nodokļiem finansēt veselības aprūpi lielākā apmērā.
Līdzīgas pieejamības un kvalitātes programmas primārajā aprūpē sekmīgi darbojas arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur tai darbības trešajā gadā pievienojušies aptuveni 80 % ģimenes ārstu.
J.Bārzdiņš uzsvēra, ka veselības nozarē ģimenes ārstu institūcija ir pamats, uz kuru balstās visa sistēma. Jo labāk strādās primārā aprūpe, jo efektīvāk tiks izlietots nozares finansējums, kas ļaus risināt būtiskus jautājumus, piemēram, palielinot līdzekļus valsts kompensējamo medikamentu sistēmai, pārskatot pacientu iemaksu apjomu, mazinot rindas uz pakalpojumiem un palielinot ārstniecības personāla atalgojumu.