Biedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka vislielākais neapmaksātās palīdzības apmērs ir Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai - vairāk nekā seši miljoni latu, savukārt Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai valsts palikusi parādā aptuveni četrus miljonus latu."Es domāju, ka [maksātnespējas riskam pakļauta] lielākā daļa slimnīcu, kas ir neatliekamās palīdzības slimnīcas. Tās ir abas šīs te minētās Rīgas universitātes slimnīcas. Labāka situācija ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, jo viņiem šis samazinājums nav tik dramatisks un līdz ar to situācija ir labāka. Bet lielākā daļa reģionālo slimnīcu, kas sniedz neatliekamās palīdzības pakalpojumus, arī ir pakļautas šim te pašam procesam," paskaidroja Kalējs.Viņš norādīja, ka, piemēram, Valmieras slimnīcai vien ir komunālo maksājumu parāds 130 tūkstošu latu apmērā un pašvaldības vadītājs patlaban ir lielā neziņā, kā rīkoties, jo pašvaldībai pieder gan slimnīca, gan uzņēmumi, kas šos pakalpojumus slimnīcai piegādā.Labā ziņa pagaidām gan esot tā, ka slimnīcu piegādātāji, kuru vidū ir ne mazums to pašu pašvaldību uzņēmumu, kuriem pieder arī slimnīcas, vēl nevēršas tiesā ar prasību par slimnīcu maksātnespēju."Bet jebkurš no piegādātājiem principā var iesniegt [pieteikumu par] slimnīcas, gandrīz jebkuras slimnīcas, maksātnespēju," sacīja Kalējs.
Bažas, ka maksātnespējas riskam pakļautas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo palīdzību
Maksātnespējas riskam patlaban ir pakļauta lielākā daļa slimnīcu, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.Šādu viedokli intervijā aģentūrai BNS pauda Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs, uzsverot, ka pirmajā pusgadā valsts slimnīcām par paveikto darbu ir palikusi parādā teju 30 miljonus latu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.