Laika ziņas
Šodien
Migla

Bažas, vai Satversmes preambula nekļūs par politiskā tirgus objektu

Ja mēs nevaram vienoties, kādā valstī mēs dzīvojam, tad to ir svarīgi nostiprināt Satversmē. Tā Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē piektdien sacīja Andrejs Judins (Vienotība). Viņš tāpat kā vairākums klātesošo deputātu konceptuāli atbalstīja Satversmes preambulu, kuras izvērsto tekstu piedāvāja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, ES Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Diskusiju par to paredzēts uzsākt 25.oktobrī ar konferenci, ko Saeimas Juridiskā komisija rīkos kopā ar Latvijas Universitāti, uzaicinot arī konstitucionālo tiesību ekspertus no Igaunijas un Lietuvas. Abās kaimiņvalstīs pamatlikumā ir preambula, kurā ir atspoguļoti valsts izveidošanas apstākļi, mērķi, darbības pamatprincipi, kā arī sabiedrības pamatvērtības.

Vairāki komisijas deputāti gan uzsvēra riskus, ko var radīt diskusijas uzsākšana gadā pirms Saeimas vēlēšanām. "Tas ir ļoti jūtīgs laiks un jāpanāk, lai diskusija nepārvērstos par sabiedrības un politisko cīņu," teica Dana Reizniece – Ozola (ZZS). Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzsvēra, ka Satversmes preambula nedrīkst kļūt arī par politiskā tirgus objektu, jo tā ir svēta lieta. Lai veiktu grozījumus Satversmē ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, kas nozīmē, ka tos ir iespējams veikt tikai ar opozīcijas atbalstu. Satversme ir grozīta 11 reizes.

No 50 valstīm preambula ir 37 valstu konstitūcijās, piecās tās saturs ir ietverts ievadā, bet astoņu valstu pamatlikumos šādas preambulas nav. To vidū ir arī Latvija. E.Levita piedāvātajā projektā ir trīs mērķi — nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, kā arī katra cilvēka un visas tautas labklājību. Kā nacionālas valsts darbības pamatprincipi ir minēta demokrātija, tiesiskums, sociālā atbildība.

Latvijai Satversmes preambula ir vajadzīga desmitkārt vairāk, nekā citām valstīm, atzina konstitucionālo tiesību eksperts. Viņš atgādināja pirms diviem gadiem uzsākto diskusiju par Satversmes kodolu, ko izraisīja referendums par otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Ja sabiedrība notiek strīdi par to, vai Latvija ir 1918.gadā dibināta valsts, tad tam ir jābūt nostiprinātam Satversmē, atspoguļojot valsts izveidošanas apstākļus.

Jau Latvijas brīvvalstī 1921.gadā bija sagatavota Satversmes preambula, bet toreiz politiķi par to nevarēja vienoties, informēja E. Levits. Gaidis Bērziņš (VL!–TB/LNNK) atzina — ja 20.gados preambula neguva atbalstu, jo tam pretojās kreisais spārns, tad zināmas paralēles var vilkt arī ar šodienu. Klātesošie Saskaņas centra deputāti bija skeptiskāki — Boriss Cilevičs neticīgi reaģēja uz A. Judina teikto, ka valsts pamatprincipu nostiprināšana Satversmē ir solis uz sabiedrības saliedēšanu, jo "mums vairs nebūs domstarpību par pamatjautājumiem". B. Cilēvičs nedomā, ka tas saliedēs sabiedrību, ja cilvēki savu viedokli nemainīs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL!–TB/LNNK) atgādināja — tas, kas ir ierakstīts Satversmē, ir arī jāpilda un valstij būs pienākums nodrošināt šo normu ievērošanu. Ar to arī varot skaidrot oponentu uztraukumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas