Esot spēkā šādam spriedumam, toreizējam bankas Uzraudzības padomes vadītājam Aleksandram Laventam un toreizējam bankas vadītājam Tālim Freimanim cietumā nebūs jāatrodas, jo apcietinājumā iepriekš ieskaitīts ieslodzījuma vietā un mājas arestā pavadītais laiks.
AT Senāts rakstveida procesā izskatīja krimināllietu saistībā ar Ģenerālprokuratūras virsprokurora kasācijas protestu, apsūdzētā Tāļa Freimaņa kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2007.gada novembra spriedumu un apsūdzētā Aleksandra Laventa sūdzību par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesneses 2009.gada janvāra lēmumu, aģentūru BNS informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte.
AT Senāts nolēma noraidīt apsūdzētā Aleksandra Laventa sūdzību par AT Krimināllietu tiesu palātas tiesneses 2009.gada janvāra lēmumu, ar kuru atteikts atjaunot procesuālo termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai.
Noraidīts arī Ģenerālprokuratūras virsprokurora kasācijas protests.
AT ceturtdien atcēla AT Krimināllietu tiesu palātas 2007.gada novembra spriedumu daļā par Tāļa Freimaņa atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Latvijas Kriminālkodeksa pantiem. AT Senāts izbeidza kriminālprocesu pret Freimani daļā par mantas piesavināšanos, līdz ar to Freimanim kā galīgais sods noteikta brīvības atņemšana uz trim gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz trim gadiem. Freimaņa kasācijas sūdzība gan noraidīta.
AT Senāta lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.
Tā kā spriedums pārējā daļā nav mainīts, trešais līdzapsūdzētais biroja "L&A" vadītājs Alvis Līdums, ko tiesa iepriekš attaisnoja, varēs pieprasīt kompensāciju no valsts, piemēram, iesniegt prasību Tieslietu ministrijā vai vērsties ar prasību tiesā.
Jau vēstīts, ka 2007.gada 20.novembrī Augstākā tiesa BB krimināllietā atcēla pirmās instances spriedumu un apsūdzētajiem piemēroja septiņu un piecu gadu cietumsodu.
Bijušajam bankas Uzraudzības padomes vadītājam Aleksandram Laventam tiesa piesprieda septiņus gadus un septiņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī piecu gadu aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Mantas konfiskāciju Laventam gan nenoteica, bet nolēma par labu uzņēmumam "Latvenergo" no viņa piedzīt astoņus miljonus latu, bet par labu "Latvijas kuģniecībai" - aptuveni 12,3 miljonus latu.
Bijušajam bankas vadītājam Tālim Freimanim tika piespriests piecu gadu un sešu mēnešu cietumsods ar aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību, savukārt biroja "L&A" vadītājs Alvis Līdums tika attaisnots.
Rīgas apgabaltiesa 2005.gada maijā krimināllietā apsūdzētajiem piesprieda jau izciestos sodus. Laventam tika piespriesti septiņi gadi un septiņi mēneši cietumā, kā arī mantas konfiskācija, Freimanim tiesa piesprieda sešu gadu ieslodzījumu un mantas konfiskāciju, bet Līdumu sodīja ar triju gadu un triju mēnešu ieslodzījumu.
Tiesa Laventam un Freimanim noteica arī aizliegumu piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī no viņiem solidāri piedzenami "Latvenergo" civilprasībā pieprasītie astoņi miljoni latu. Apsūdzētie un prokuratūra tiesas spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā.
Lietas pirmajā skatīšanas reizē Rīgas apgabaltiesa 2001.gadā Laventam piesprieda deviņu gadu cietumsodu, Freimanim - sešus gadus cietumā, savukārt Līdumam piesprieda triju gadu un triju mēnešu cietumsodu.
Toreiz Augstākās tiesas Senāts, lemjot par krimināllietas tālāku virzību pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma, kurā atzīti Laventa cilvēktiesību pārkāpumi, nolēma nodot lietu atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesai citā tiesas sastāvā. Senāts šādu lēmumu pieņēma, jo Rīgas apgabaltiesas sastāvs, kas izskatīja krimināllietu, bija nelikumīgs. Otro reizi apgabaltiesa tiesneša Guntara Kveskas vadībā lietu sāka skatīt 2003.gada oktobrī.
Spriedumā tiesājamie atzīti par vainīgiem vairāk nekā 50 epizodēs, bet apmēram desmit epizodēs - attaisnoti.
Lavents un Freimanis apsūdzēti par kaitniecību, noguldītāju naudas piesavināšanos, apzinātu grāmatvedības datu slēpšanu, fiktīvu uzņēmējdarbību un ļaunprātīgu bankas novešanu līdz bankrotam, turklāt Freimanis apsūdzēts kā līdzdalībnieks. Līdums apsūdzēts līdzdalībā mantas piesavināšanā lielā apjomā.
Apsūdzības rakstā teikts, ka Laventa, Freimaņa, kā arī BB direktores Valentīnas Goluško un kredītdaļas vadītājas Marinas Podļevskihas rīcības dēļ fiziskajām un juridiskajām personām nodarīti 204,17 miljonu latu zaudējumi.
Līdumu vaino par desmit miljonu latu piesavināšanos, izmantojot dienesta stāvokli. Apsūdzības rakstā norādīta darbības shēma, kurā Līduma vadītais birojs saņēmis BB kredītu kādas saimnieciskas nepieciešamības realizēšanai un pārskaitījis to Laventam un viņa tēvam piederošajai firmai "Finhold".
2005.gada Rīgas apgabaltiesas nolēma pieņemt bankrotējušās "Banka Baltija" likvidatora prasības pieteikumu pret Latvijas Banku, ar trešo personu Latvijas Finanšu ministriju par 185 miljonu 596 155,81 latu piedziņu un ierosināt lietu.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2007.gada lēmumu tiesvedība civillietā apturēta, līdz spēkā stāsies nolēmums krimināllietā Aleksandra Laventa un Tāļa Freimaņa apsūdzībā par noziegumu izdarīšanu.