Diena jau rakstīja — H.Plāmas kuplā ģimene pirms mēneša pārcēlās uz Rīgu, lai Artūrs varētu iegūt pirmsskolas izglītību, kuru nebija iespējams nodrošināt dzimtajā Cesvainē. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā (VOAVA) Diena uzzināja — ģimenes ārstiem, kuri apkalpo attiecīgās adreses un kuriem nav pilns pacientu loks, zēns bija jāreģistrē. "Es vispār neņemu bērnus", "nevaru izbraukāt," "pasakiet paldies mūsu mīļajai valdībai," "mūs neviens nevar piespiest", tādus vārdus H.Plāma dzirdējusi, zvanot ģimenes ārstiem. Viņa zvanījusi Rīgas slimokasei un VOAVA, kas ieteikuši ārstus pēc teritoriālās piederības. Atteikuši visi, kopā 25 — gan ieteiktie, gan arī citi apzvanītie. Artūram ir smaga diagnoze — spinālo muskuļu atrofija, kas zēnu piesaistījusi ratiņkrēslam. Artūram nelielas iesnas vai klepus var beigties ar braucienu uz slimnīcu, jo viņam ir vāji krūškurvja muskuļi, zēns nevar izklepoties. "Kura slimnīca Artūru Rīgā ņems, ja nebūs nosūtījuma no ģimenes ārsta?" jautā Artūra māte. Ģimenes ārsti pēdējā laikā uzmanības lokā nonākuši arī ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas paziņojumu, ka ģimenes ārsti nevēlas slēgt jaunus līgumus ar VOAVA. Līdzšinējie beidzas 31.decembrī. Asociācija nepiekrīt veselības ministra Ivara Eglīša (TP) piedāvājumam papildus esošajam finansējumam piešķirt piecus miljonus latu (prasīto 13 miljonu vietā). Jautājums vēl nav atrisināts, VOAVA problēmu centīšoties izrunāt ar katru ģimenes ārstu praksi atsevišķi, Diena uzzināja Veselības ministrijā. Ņem tikai veselos Dienas informēts par Artūra gadījumu, VOAVA pārstāvis Toms Noviks saka: "Es nevaru iedomāties, kādi ir objektīvie iemesli, kādēļ ģimenes ārsti, kuri apkalpo šo teritoriju un kuriem ir brīvas vietas, zēnu neņem." Viņš rosina Artūra māti vēlreiz vērsties VOAVA, kas centīšoties risināt problēmu. Ja ģimenes ārsti atsakoties reģistrēt zēnu, viņi pārkāpjot līguma nosacījumus ar VOAVA, par ko var draudēt sods. "Pēc šīs adreses četriem ārstiem zēns bija jāņem," apgalvo T.Noviks. Diena sazvanīja šos ārstus, viņiem bija arī zvanījusi H.Plāma. "Es zinu to adresi, tā ir ļoti tālu. Es nevaru tik tālu izbraukāt, man ir 70 gadu, pašai veselības problēmas, nav arī mašīnas. Ja pacients var atbraukt pie manis, varu ņemt kaut vai no Berģiem, bet šajā gadījumā jau tā nevarētu," saka ģimenes ārste, kura piekrita ar Dienu runāt anonīmi. Cita ģimenes ārste Dienai saka — viņai ir terapeita sertifikāts, līdz ar to viņa vispār nepieņem bērnus. Trešais Dienas sazvanītais ģimenes ārsts saka: "Es pēdējā laikā ar bērniem vairs nestrādāju. Ja bērns ir galīgi vesels, vēl varētu, bet, ja nav, neņemu, nav tādas pieredzes." Atnesa milzu prieku Diena puisēnu un viņa ģimeni apmeklēja dzīvoklī Juglā. Dzīvojot galvaspilsētā, Artūrs bauda daudzas priekšrocības. "Vispirms jau Rīgā bērnam beidzot ir pieejams siltais ūdens — var normāli nomazgāties," saka H.Plāma. Cesvainē ūdens bija jāsmeļ no akas, ģimene dzīvoja vecā ar malku apkurināmā guļbūvē. Tagad ir centrālā apkure. Reizi nedēļā pie Artūra brauc fizioterapeite. Par fizioterapiju ģimene maksā pati. Uzreiz pēc pārvākšanās uz Rīgu H.Plāma arī sāka Artūram meklēt skolu. "Rīgā mums ir izdevies pieteikt zēnu skolai, tā būs parasta skola, kas arī izglīto bērnus ar kustību traucējumiem," saka H.Plāma. Izlasot par mazo Artūru laikrakstā Diena, ASV vēstniecība Latvijā īpaši zēnam un viņa ģimenei noorganizēja ekskursiju uz Rīgas ostā piestājušu ASV flotes kuģi. Artūra māte izsaka lielu pateicību vēstniecībai. "Artūra prieks nav vārdos aprakstāms. Tajās pāris stundās Artūrs varēja iejusties kuģa kapteiņa, arī komandas locekļa lomā. Komanda viņam kā otrajam kapteinim atdeva godu, Artūru uz rokām pa kuģi nēsāja," atceras H.Plāma. Mammai stāstot, puisēna acis mirdz. "Es sēdēju kapteiņa krēslā," viņš saka. Iepriekš Artūrs maz kur bijis, vien reizi Rīgas zoodārzā, vienreiz arī vizinājies mazajos karuseļos. H.Plāma arī saka lielu paldies visiem ziedotājiem, kas atsaucās pēc Dienas publikācijas: "Artūram šī nauda ļoti palīdzēs, lai izietu vienu rehabilitācijas kursu, tas izmaksā 1200 latu." ***Vai ir problēma atrast ģimenes ārstu? Toms Noviks, VOAVA pārstāvis Pie mums ir vērsušies cilvēki, kas nezina, kur atrast ģimenes ārstu, bet tā nav liela tendence. Ģimenes ārsts var atteikt reģistrāciju tad, ja cilvēks dzīvo ārpus teritorijas, kuru ģimenes ārsts apkalpo. Atteikt arī var, ja ģimenes ārstam praksē ir reģistrēti jau 2000 pieauguši pacienti vai 900 bērni. Citos gadījumos ģimenes ārstam ir jāņem pacienti. Ir arī ārsti, kas strādā vairāk ar pieaugušajiem, ir ārsti, kas vairāk ar bērniem, taču vairākums strādā gan ar vieniem, gan otriem.Egita Pole, Veselības ministrijas pārstāve Mums ir zināma šī problēma. Taču Veselības ministrijā nav ienākušas par to sūdzības, tādēļ visdrīzāk problēmas izdevies atrisināt VOAVA līmenī. Galvaspilsētā lielām problēmām ar ģimenes ārstiem nevajadzētu būt — mums ir pat gaidīšanas rinda, tiklīdz kāda vieta atbrīvojas tā ārsti vēlas to pieņemt. Agrāk Rīgā vienam ģimenes ārstam bija vidēji 1800 pacientu, šogad šis skaitlis sarucis līdz 1600. Vislielākās problēmas ir reģionos.Edgars Tirāns, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Manuprāt, galvenais iemesls, kāpēc ģimenes ārsti neņem jaunus pacientus, tomēr ir saistīts ar viņu pārslogotību. Ja ir par daudz pacientu, tad tiešām var atteikt. Tad grūtāk ir nodrošināt labu kvalitāti. Par to, ka ģimenes ārsti tieši vairāk atteiktos ņemt bērnus, man nav informācijas. Protams, ir ārsti, kas vairāk specializējušies bērnu ārstēšanā, un tādi, kas pieaugušo. Manuprāt, valstī ir nepieciešams palielināt ģimenes ārstu skaitu — vairāk ārstu ņemt darbā.
Bērnam reģistrāciju atsaka visi rajona ģimenes ārsti
Baidos, ja tagad Artūrs saslims, man būs kaut kur jāaizņemas mašīna un jābrauc no Rīgas uz Madonu pie mūsu dakterītes, jo ģimenes ārstu nevaram Rīgā sameklēt — visi rajona ārsti atteica reģistrēt. Viņam katra saaukstēšanās ir bīstama, saka Helēna Plāma, kuras dēlam Artūram (6) ir smagi kustību traucējumi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.