Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Bērziņš: Grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
pagaidām tik
p
Juka Rislaki, Maldināšana: Latvijas gadījums, izdevniecība: „Jumava”, 2008, 56-58. lpp. Somu „valodas vēstnieki” ir redzēti arī Baltijas valstīs. Starptautiskas organizācijas izraudzījušās Somijas zviedru politiķus pētnieku un reportieru darbam Igaunijā un Latvijā, un viņi šīm valstīm ir ieteikuši mācīties no Somijas modeļa un ieviest divvalodību. Viņu izpratne par vēsturi un psiholoģiju nudien sevišķu atzinību nav pelnījusi. Es arī šaubos, vai krievi, kuri viņus uzņem ar tādu prieku, zina, ka Somijas zviedru minoritātei ir obligāti jāprot abas valodas gana labi, ja viņi plāno strādāt Somijas pašvaldības vai valsts amatos un iestādēs. Jau sākumā ir jābūt skaidram vēl kaut kam. Somijas zviedri ir somi, kuru dzimtā valoda ir zviedru valoda (vai, pareizāk sakot, zviedru dialekts) un dzimtene – Somija. Viņi ir sena minoritāte; Viņi Somijā (galvenokārt tās dienvidos) ir dzīvojuši „vienmēr”. Neliela zviedru ieceļošana piekrastē bijusi jau kopš 12. gadsimta. Visi Somijas zviedri ir Somijas pilsoņi, viņiem ir Somijas pases, viņi ir patrioti, karos viņi ir cīnījušies Somijas pusē un pēc vajadzības darīs to vēl. Kā ir radušās un attīstījušās Latvijas minoritātes, tika iezīmēts iepriekšējā nodaļā. Nedaudz nodosimies minējumiem. Ja Somijā proporcionāli būtu tik daudz krievu kā Latvijā, to būtu kādi divi miljoni. Pašlaik Somijā ir daži desmiti tūkstoši krievu imigrantu, un to skaits ar katru dienu pieaug. Kad to skaits būs gana liels, viņi varētu uzstāt uz savas valodas oficiālām tiesībām – patiesībā par to jau ir bijusi runa. Vai somu politiķi, kas pašlaik dod padomus Latvijai, ir gatavi Somiju padarīt trīsvalodīgu? Amnesty International šokēja daudzus Baltijas valstīs ar diezgan negatīvu atskaiti, kuras nosaukums „Lingvistiskās minoritātes Igaunijā: diskriminācijai ir jābeidzas”. Tā tika sastādīta 2006. gada beigās ar solījumu tuvākajā nākotnē līdzīgu sarakstīt arī par Latviju. Amnesty aicināja Igauniju atzīt krievvalodīgos par oficiālu lingvistisko minoritāti un uzlūkot viņu bažas kā cilvēktiesību jautājumu. Saskaņā ar Amnesty krievi Igaunijā „bauda ļoti ierobežotas valodas tiesības”. Tika ieteiktas radikālas izmaiņas valodas un pilsonības likumos. Kritizētas tika arī igauņu valodas mācību kursu cenas un ieteikts tos vadīt bez maksas. The Economist tajā visā saklausīja Kremļa propagandas atbalsis.
tālāk
t
Juka Rislaki, Maldināšana: Latvijas gadījums, izdevniecība: „Jumava”, 2008, 56-58. lpp. Somu modelis? 2005. gada Ziemassvētkos The New York Times rakstīja, ka nekur pasaulē mazas valodas minoritāte nav tik izlutināta kā Somijā. Ņemsim vērā, ka, piemēram, Zviedrijā somu valodai nav oficiāla statusa, lai gan tur dzīvo pusmiljons somiski runājošo jeb vairāk nekā somijā zviedriski runājošo. Zviedrijā somu valodu nemāca skolās, un to nevar lietot arī nekur citur. Somu protesti zviedru politiku nav sevišķi mainījuši. Tā ir dubultmorāles piemērošana Latvijai, kad tādu valstu kā Zviedrijas pārstāvji ir gatavi spiest Latviju mainīt tās valodas politiku. Vēl jo vairāk: Vācijā dzīvo četri miljoni turku. Kādēļ šajā valstī nav vairākas valsts valodas? The New York Times raksts iedvesmoja dažus somu komentētājus izteikties, ka Somijai vajadzētu radīt „lingvistiska miera eksporta preci” un sūtīt savu ekspertu palīdzību uz valstīm, kurās ir strīdi par valodām, un starptautiski izplatīt ziņas par Somijā valdošo valodu līdztiesību. [bilde] 2004. gadā, kad jaunais likums krievu skolām Latvijā noteica daļēji pāriet uz apmācību latviešu valodā, krievvalodīgie politiķi ielās izveda skolēnus, un Latvija pieredzēja vērienīgākos protestus savas neatkarības laikā. Ilmārs Znotiņš, „Diena”. Fotografēts 23. 01. 2004. [bilde] „Reformai – nē!” Gatis Šļūka, „Latvijas avīze”, 2004. Somijas valodas likumdošana jau ir eksportēta: Kanādas premjers Pjērs Trudo reiz ar divvalodību paglāba savu valsti no sašķelšanās un varbūt pat no varmācības, un piemērs tam tika aizgūts no Somijas.
un vēl
u
Juka Rislaki, Maldināšana: Latvijas gadījums, izdevniecība: „Jumava”, 2008, 54-56. lpp. Uzņēmēji un darba devēji bieži vien ir Latvijas krievi, kas Latviju uzskata par daļu no krieviski runājošās Eiropas. No darba meklētājiem viņi sagaida labu krievu valodas prasmi. Vismaz lielajās pilsētās tas gados jaunākajiem latviešiem samazina darba iespējas, jo to lielākā daļa skolās krievu valodu vairs nemācās. Tās vietā viņi mācās angļu valodu, līdzīgi kā 20. gadsimta 30. gadu Latvijā. Latviešu valodas stāvoklis ne tikai kaitina un aizskar dažus latviešus, tas apspiež un pazemo arī emigrantus, kuri atgriežaas no rietumiem un nereti saskaras ar neuzticību un nelaipnumu, kad viņi, dabiski, runā latviski un paskaidro, ka krievu valodu neprot. Ja latvietis uzdrošinās aizrādīt par kāda noteikuma pārkāpšanu („šeit ir paredzēts runāt latviski” vai – „šeit nesmēķē”), krievvalodīgais itin labi par to var vien pasmieties: „Tie ir jūsu likumi!” Īrnieku sapulcēs lielajās daudzdzīvokļu majās krievvalodīgie neatkarīgi no skaita itin labi var piedraudēt sapulcē nepiedalīties, ja par sarunu valodu netiek izraudzīta krievu valoda. Krievvalodīgajiem ir savi laikraksti, radio un TV kanāli, papildus Latvijā tiek tirgoti kādi septiņdesmit Krievijas preses izdevumi; Latvijā nevar abonēt vai nopirkt nevienu igauņu vai lietuviešu preses izdevumu. TV programmas un filmas nereti tiek dublētas vai titrētas krievu valodā. Krievu valodu TV ēterā dažkārt vispār netulko – pieņemot, ka visi to tik un tā saprot. Nav nekas neparasts, ja četros piecos Latvijas televīzijas kanālos vienlaikus translē četrus raidījumus krievu valodā. Un tomēr kopumā Latvijas krievi lielākoties skatās Krievijas televīziju un, maigi sakot, par valsti, kurā dzīvo, gūst diezgan sagrozītu priekšstatu – ja vien vispār gūst kaut kādu priekšstatu. Saskaņā ar likumiem un noteikumiem daudzu profesiju un amatu strādniekiem latviešu valoda jāprot vismaz noteiktā līmenī: amatpersonām, skolotājiem, ārstiem, arstu palīgiem, tiesnešiem, sekretāriem, grāmatvežiem, taksistiem, tirgotājiem un citiem (kopā 70 profesijās no 3500) valsts iestādēs, uzņēmumos, privātās firmās un organizācijās, kas ir „saskarē ar vispārējo sabiedrību”. Piemērojamais sods par pārkāpumu, kas gan reti kad tiek piemērots, ir soda nauda un atlaišana. Valodas testam ir trīs līmeņi, atkarībā no tā, kāds ir nepieciešams attiecīgās personas kvalifikācijai. Bet cilvēki, kas nokārtojuši šos testus, ne vienmēr spēj runāt latviski prasītajā līmenī, ne arī viņi to vēlas. Rīgā ir taksometru šoferi, kas neuzskata par vajadzīgu latviski pateikt ne vārda, un, ja par to tiek izteikts aizrādījums, viņi labākajā gadījumā pasmejas, bet sliktākajā – kļūst nikni.
turpinājums
t
96-98% Latvijas iedzīvotāju skaitās krievu valodas pratēji, 94% apgalvo, ka prot latviešu valodu; šim pēdējam skaitlim gan būtu jābūt zem 80, jo daudzi latviešu valodā runā ļoti rudimentāri un kļūdaini. Latviešu valodu ir sabojājusi „padomju” krievu valoda, un krievu valoda latviešu valodu ietekmē aizvien. Cilvēki, kas no Latvijas izceļoja pēc kara, uzskata, ka Latvijas latviešu „valodas dzirde” ir sabojāta. Maskavas mērķis bija homo sovieticus, un viens līdzeklis šā mērķa sasniegšanai bija padarīt padomju valstīs runātās valodas tuvākas krievu valodai, dažām pat uzspiežot kirilicas rakstību. Latvijas divvalodība jau ir īstenojusies praksē, un ikdienā tā nozīmē rusifikāciju. Latvieši parasti pakļaujas „savu” krievu grūtajai situācijai un runā ar tiem krieviski. Saskaņā ar pētījumu nelatviešiem iet labi un pilsētās viņi jūtas labāk nekā latvieši. Tomēr Krievijas vēstnieks 2006. gada beigās neticīgi teica – „tiek veikts pārdomāts mēģinājums izspiest Latvijā krievu valodu no visām jomām”. Fakts, ka ar krievu valodu cilvēks Latvijā var tikt cauri jebkur, dažiem politiķiem ir nepietiekami, un tie turpina pieprasīt savai valodai vairāk tiesību. Ierodoties Latvijā, krievu tūristi ir pārsteigti: pret viņiem neizturas naidīgi, ar viņiem sarunājas krieviski, un krievu valodu lieto pat skolās. Mājā viņiem par Latviju tika sniegta pilnīgi cita informācija. Krievu valoda aizvien dominē, īpaši tehniskajās jomās, ražošanā, transportā, uzņēmējdarbībā, celtniecībā, bankās un informācijas tehnoloģijās. 62% Latvijas fabriku strādnieku padomju laikmeta beigās bija nelatvieši, un vienubrīd tika lēsts, ka 64% ārstu valstī neprot latviešu valodu. Krievvalodīgās minoritātes, pret kurām padomju valdība četrdesmit septiņus gadus izturējās sevišķi laipni, kontrolēja ekonomikas dzīvi. Pēc Valsts valodas centra datiem, mūsdienās krievu valoda ir valdošā privātajā sektorā, izņemot zemkopību, un tās prasme ir nepieciešama arī valsts un pašvaldību darbiniekiem.
vēl
v
Juka Rislaki, Maldināšana: Latvijas gadījums, izdevniecība: „Jumava”, 2008, 54-56. lpp. Krievu valoda lietota visplašāk Valodas jautājums Latvijā var tikt uzskatīts par liktenīgu. Diez vai par ko ticis tik daudz debatēts kā par valodu, tās lietošanu un nākotni. Šis jautājums tiek apspriests jau sešpadsmit gadus. Ja politiķi, ierēdņi un zinātnieki vismaz daļu tam atvēlētā laika un spēka būtu izmantojuši pārdomām par ekonomisko izaugsmi, Latvija šajā jomā varētu būt tikusi tālu. Bet mums ir jāsaprot šo cilvēku psiholoģija, kuru valoda atkārtoti bijusi mērķis apspiešanai un pilnīgai izskaušanai. Patiesību sakot, neatkarības gadu laikā latviešu valodas stāvokļa uzlabošanās ir satriecoši niecīga, un pēdējā laikā tās nonicināšana un izsmiešana ir pieaugusi. Manā dzimtenē Somijā ir divas valsts valodas: somu un zviedru, lai gan tikai seši procenti iedzīvotāju runā zviedriski. Krievija un Latvijas krievi atkārtoti piedāvājuši Somijas modeli arī Latvijai: divas valsts valodas ar vienādu statusu gan latviešu, gan krievu valodai. 1989. gadā pieņemtais Latvijas Valsts valodas likums – viens no pirmajiem un svarīgākajiem likumiem, kas attiecās uz neatkarību – noteica, ka latviešu valoda ir valsts vienīgā oficiālā valoda. Šis likums pauž, ka latviešu valodas zināšana ir priekšnoteikums daudziem amatiem valdībā, valsts iestādēs, kā arī tautsaimniecības privātajā sektorā. Ja krievu valoda kļūtu par Latvijas otro oficiālo valodu, tā uzreiz kļūtu arī par vienu no ES birokrātijas valodām. Igaunijas eiroparlamentārietis Tune Kelams saka, ka tas ir Krievijas interesēs – vai nu ar Latvijas vai Igaunijas starpniecību padarīt krievu valodu par ES valodu. Neviens Latvijā neaizliedz runāt krieviski privātajā un publiskajā telpā, tiesās, reklāmas sludinājumos, biznesā, birojos, plašsaziņas līdzekļos, stadionos, skolās, slimnīcās, dažādos pasākumos, un tā, iespējams, ir valstī visvairāk lietotā valoda – vienkārši tā iemesal dēļ, ka vēl ir daudz vairāk pieklājīgu divvalodīgu latviešu nekā krievu ar attiecīgām iemaņām un motivāciju. Okupācijas gados visi latvieši bija spiesti mācīties un lietot krievu valodu, bet krieviem latviešu valodu nevajadzēja mācīties. Vai gan šeit var uzdrīkstēties runāt par valodas apspiešanu tā, kā to darīja The Daily Telegraph?
imis
i
Juka Rislaki, Maldināšana: Latvijas gadījums, izdevniecība: „Jumava”, 2008, 53. lpp. 2. nodaļa Vai krieviem ir liegts lietot savu valodu Latvijas sabiedrībā un skolās? Arī šis jautājums bieži tiek uzdots ačgārni: vai Latvija ir darījusi visu iespējamo, lai saviem krieviem iemācītu latviešu valodu un viņus integrētu sabiedrībā? Prezidents Putins 2001. gada Ziemassvētku uzrunā mudināja krievus un krievvalodīgos pieprasīt savai valodai oficiālu statusu un kvotas pārstāvniecībai Baltijas valstu pārvaldes struktūrās. Mērķis būtu sabiedrība, kuru oficiāli šķirtu valodas un tautības robeža. 2006. gadā Helsingin Sanomat arī šķita atbalstām tādu pašu domu, Baltijas valstīm iesakot Beļģijas modeli. Proti, tas nozīmētu, ka valsts sadalītos divās daļās, kuras savā starpā ir naidīgas, lai gan attiecīgās minoritātes Beļģijā dzīvojušas gadsimtiem ilgi (atšķirībā no Latvijas krieviem). Maskava dedzīgi aizstāv krievu valodas pozīcijas Baltijas valstīs, jo bijušajā Padomju Savienībā tās lietojums iet mazumā. Kādreizējo padomju republiku vidū (papildus Krievijai) kā valsts valoda tā ir tikai Baltkrievijā. 164 miljoniem cilvēku krievu valoda ir dzimtā, 114 miljoniem – otrā valoda. Tuvākajos četrdesmit gados krievu valodu apsteigs portugāļu valoda, kļūdama par ceturto pasaulē vairāk runāto valodu. 2006. gada janvārī konservatīvais britu laikraksts The Daily Telegraph rakstīja: „Šajās Baltijas valstīs, kas nu ir ES locekles, ir krievu minoritātes (Latvijas gadījumā – tik tikko minoritāte). Krieviem tur kā kultūras nesējiem būtu jāmācās baltiešu valodas, ko krievi pie labākās gribas nevarot uztvert nopietni. Savukārt Eiropas Parlaments ir dīvaini kluss par šādu valodu apspiešanu, lai gan Turcijas kurdu dēļ tas lec vai no biksēm laukā.” Šo civilizēto britu viedokli es nekomentēšu.
olegs golovciks
o
Krievi ir neatlaidiigi.Soliiti pa soliitim un ,,likumiigaa balsosanas celjaa,, kaada Latvijas dalja,vai arii visa,tiks pievienota Krievijai. Un nesteidzieties man iebilst! Vispirms padomaajiet...
Egons
E
Es pēdējā laikā domāju un esmu sapratis,ka Mūsu Latviešu valoda ir jāsāk mazgāt,jo paši esam aizmirsuši,kas ir īsta Latviešu valoda... Ja manam vectēvam lielākais lamu vārds bija - johaidi,tad manā arsenālā un draugu,ir visa krievu kirilica ! Vienkārši pamēģiniet kādu dienu,kad runājiet,nepateikt piemēram vārdu - davai,padomājiet cik Latviski,Jūs patiesībā runāsiet !Kad sapratīsit,ka esat saindējies ar krievu valodu(kas arī bija krievijas mērķis),es domāju,uzreiz centīsies runāt tīrāk un nākamreiz domāsi,ko teiksi ! Vēl es domāju un es par to daudz domāju,ka derētu veikt kaut kādu t-kreklu revolūciju vasaras laikā,kas cilvēkus pamudinātu runāt Latviski,jo īpaši Latviešus - kā piemēram vienkāršs uzraksts uz muguras - Runā Latviski ,neesi nēģeris(tas varbūt skan pārāk skaļi,tāpēc es īsti nevar izdomāt tādu vārdu,kas neaizvianotu tieši kaut kādu rasu),ticiet man,krieviem tas nepatiks un Latvieši savukārt centīsies runāt Latviski... Pie mūsdienu apstākļiem,bet reklāmas vai mēdiju palīdzības nekas vairs nenotiek un nenotiks...
starp citu
s
A kas ir Satversmes kodols?
Tenis
T
1.VAI LINDERMANS IR VAI NAV LATVIJAS PILSONIS? 2. VAI CITAS VALSTS PILSONIS DRĪKST LATVIJĀ UZVESTIES AMORĀLI?CELT NAIDU TAUTU STARPĀ (tos, kuri apgānija pieminekli, taču sodīja !) 3.JA LINDERMANS NAV LATVIJAS PILSONIS, TAD LIKUMA PRIEKŠĀ VIŅA AĢITĀCIJAI PAR KRIEVU VALODU NAV LIKUMA SPĒKA.
Valdis
V
Pat Bērziņš saprot, ka padomju okupanti ir jāsūta tīrīt atejas un sķirot pārtikas atkritumus.
lauķe
l
Kur ir rakstīts, ka nepilsonis, pie tam tāds, kas naidīgs Latvijas valstij, drīkstētu ierosināt jebkādas izmaiņas Latvijas likumdošanā? Vai tiešām tautai vajadzēs ņemt mēslu dakšas, lai aizvāktu no Latvijas šo pretekli Lindermanu.....
jautātājs
j
un, kur cimdara smadzenes un satverskes tiesas spriedums par neiespējamību veikt šādu referendumu? un ko nākošo cimdars palaidīs cauri?
ILARS
I
Nākošais cimdara gara darbs - atlaist šo salšņu baru SAEIMU.
  • 0
  • 0
K-K
K
... Bet, VP Berzin, ja jau Jums pastav tads uzskats, tad ar Satversmes 46.,47.,48. klauzulu - sakat rikoties - ne glevi noskatat ka Konstitucionalo tiesibu komiteja nespej aizstavet Latvijas valsts Satversmi un valsts suverenitati no TIESA, NELIKUMIGA, NEPILSONA ORGANIZETA UZBRUKUMA VALSTIJ !!!! ... VEL, VP, BUTU JAPARDOMA 43. KLAUZULAS IEKLAUTA GALVENA VARDA 'KARA' DEFINICIJU, lai tas atsauktos 21.g.s. VAJADZIBAM !!!!
Helena
H
Kur tas onkultis bija tj kad cvk izdomāja ka tagad izrādās dot zaļo gaismu pretvalstiskai parakstu vakšanai? Vai neliekas dīvaini ka šis ta saucamais "prezidents" visos jautājumos nāk ar atklasmem postfaktum?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas