Gan Ministru kabinets, gan Saeimas Budžeta komisija iepriekš grozījumus atbalstīja.
“Tas liecina, ka valdošo partiju domas ir mainījušās pēdējā brīdī, iespējams, reaģējot uz kādiem mājieniem, ka nebūtu vēlams izcelt nepieciešamību Latvijā lietot latviešu valodu tieši šajā brīdī, ko daži dēvē par "jaunas ēras" aizsākumu Latvijas un Krievijas attiecībās,” atzina G.Bērziņš.
"Ja grozījumu atlikšanas patiesais iemesls ir tieši tāds, mēs varam tikai izteikt nožēlu par dažu augsta līmeņa Latvijas politiķu klanīšanos Maskavas virzienā. Tādā gadījumā ir jārunā nevis par kādu "jaunu ēru" Latvijas un Kievijas attiecībās, bet gan par LPSR laika prakses atjaunošanu, kad vietējie ielikteņi ar bažām raudzījās Maskavas virzienā, zīlējot kurā brīdī kādus lēmumus pieņemt. Tā nav neatkarīgas valsts cienīga pieeja. Varbūt Saeimai šodien vispār nevajadzēja pieņemt nekādus lēmumus, jo nav taču zināms, cik lielā mērā katrs no tiem var izrādīties aizskarošs lielajam kaimiņam,” ironiski atzina G. Bērziņš.
Nacionālās apvienības iesniegtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēja noteikt, ka par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, var sodīt ar naudas sodu līdz 250 latiem pašreizējo 50 latu vietā, bet par gada laikā atkārtotu šādu pārkāpumu var uzlikt naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, kas patlaban ir no 100 līdz 200 latiem.
Grozījumi paredzēja, ka par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, 100 līdz 1000 latu lielu naudas sodu var uzlikt arī juridiskajām personām. Patlaban par to var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudassodu no 25 līdz 100 latiem konkrēti atbildīgajām personām.