Bezmaksas pusdienu tīkotāji
Uzņēmējam eiro atvieglo nosacījumus finansējuma saņemšanai, sniedz labvēlīgākus apstākļus ārējai tirdzniecībai, mazāku valūtas risku pārrobežu darījumos. Investoram tas nozīmē labāku valsts vērtspapīru tirgus kvalitāti un likviditāti, bet valstij — labākas un drošākas iespējas aizņemties. Ikviens iedzīvotājs iegūst labākus nosacījumus ceļošanai un kredītiem. Un, protams, visa sabiedrība iegūst, ja tautsaimniecībai klājas labāk.
Latvijas Banka jau sen ir teikusi — zaglīga, noteikumus neievērojoša eiro ieviešana nav risinājums. Te mēs esam vienisprātis ar Eiropas Savienības institūcijām. Saviem spēkiem jebkurā gadījumā nāksies risināt parādu atdošanas un pārmērīgo publisko izdevumu līmeni pret ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai pieļaujamiem apjomiem.
Vienādi noteikumi visiem
Pēdējā laikā samērā strauji paplašinās to cilvēku loks, kuri uzskata, ka Latvijā eiro jāievieš "jau rīt", arī Starptautiskais Valūtas fonds pieminēts kā iespējams mudinātājs dot valstīm iespēju ieviest eiro bez pilnvērtīgām iespējām piedalīties eirozonas pārvaldes procesos. Diemžēl vai tomēr par laimi, tas nav iespējams, jo jāveic zināmi priekšdarbi. Ieviest eiro varam vien tad, kad Eiropas institūcijas būs novērtējušas Latvijas spēju uzturēt sabalansētu ekonomiku ilgtermiņā.
Ilgtspējīgas ekonomikas izveide ir būtiskākais priekšnosacījums dalībai eirozonā. Arī vecās eirozonas valstis ir vairākkārt norādījušas, ka "nesekmīgus studentus" savās rindās nevēlas uzņemt — tas var kaitēt visas eirozonas reputācijai. Lai valsts izpildītu konverģences kritērijus, ir nepieciešams laiks un mērķtiecīga politiska vēlēšanās stabilizēt ekonomiku. Arī tehniskā sagatavošanās ir laikietilpīga. Esošo eirozonas valstu pieredze rāda, ka vajadzīgs vismaz gads, lai valsts būtu tehniski gatava pārejai uz eiro. Ja vēlamies ieviest eiro jau drīzumā, domājot par ilgtermiņa ieguvumiem, visām procesā iesaistītajām pusēm — valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai — jāsaskaņo sava rīcība un plānotie lēmumi jau šodien, kā arī jābūt gatavām upurēt šodienas labumus stabilākas nākotnes vārdā.
Mielasts pie zviedru galda
Māstrihtas kritēriji nav jāuztver kā šķērslis eirozonas nodrošināto priekšrocību izmantošanai. To mērķis ir palīdzēt valstīm līdzsvarot ekonomikas izaugsmi, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību. Dalība eirozonā ir kā maltīte pie zviedru galda — samaksā un mielojies neierobežotā daudzumā un pēc sirds patikas.
Protams, eirozona nav panaceja un arī eirozonas valstis ir piemeklējusi ekonomikas lejupslīde, taču tām krīze izmaksā relatīvi mazāk. Atcerēsimies Maltas premjera
L.Gonzi teikto šogad janvārī: "Bez eiro Maltai, visticamāk, šodien klātos daudz sliktāk nekā Īslandei — mēs būtu bankrotējuši." Eiro joprojām ir otra nozīmīgākā valūta pasaules valūtu grozā pēc ASV dolāra.
Pa sētas durvīm
Pēdējā laikā dzirdam viedokļus, ka Latvijai jāievieš eiro paātrināti un to var īstenot divējādi: vai nu ieviešot vienoto valūtu vienpusēji (t.i., nomainot latu pret eiro bez Eiropas Padomes oficiālās piekrišanas), vai arī sākot t.s. "daļējo eiroizāciju" (pārorientējot zināmu tautsaimniecības daļu norēķiniem eiro). Visticamāk, šādus uzskatus rada ES likumdošanas nianšu nepārzināšana, kā arī no vienpusēji veiktu pasākumu īstenošanas izrietošu risku, neapzināšanās.
Latvijā puses, savstarpēji vienojoties, drīkst norēķināties par saviem finanšu darījumiem ne tikai latos, bet arī jebkurā citā valūtā. Tai pašā laikā visus norēķinus ar valsti, piemēram, nodokļu maksājumus, par minēto darījumu drīkst veikt tikai nacionālajā valūtā. Īstenojot daļējo eiroizāciju, Latvijai būtu jāgroza tiesību akti, definējot valūtu X, kuru mēs turpmāk izmantotu iekšējiem norēķiniem, t.sk. ar valsti. Tas savukārt būtu pretrunā ar ES tiesību normu — ES dalībvalsts nedrīkst pieņemt tādus tiesību aktus, kuri juridiskā ziņā ir pārāki vai pretrunā ar Eiropas Kopienas izdotajiem.
Praksē ir bijuši izņēmumi, ka valsts vienpusēji nolēmusi izmantot eiro kā pagaidu maksāšanas līdzekli. Piemēram, Melnkalne izvēlējās šādu ceļu bez ES institūciju piekrišanas, lai veiktu tūlītējus ekonomikas stabilizēšanas pasākumus un izvairītos no hiperinflācijas. Melnkalnes valdība nolēma ieviest Vācijas marku (2002.gadā to nomainīja eiro) kā pagaidu norēķinu valūtu straujai ekonomikas stabilizēšanai. ES institūcijas joprojām neatbalsta šo soli — toreizējā bezprecedenta situācija Melnkalnei nesniedz nekādas īpašas tiesības pārkāpt oficiālo eiro ieviešanas procedūru. Jāuzsver, ka šādu soli nekad nav spērusi neviena ES dalībvalsts.
Izvēloties vienpusējo eiroizāciju, Latvijai nāktos atteikties no savas nacionālās valūtas lata, ieviest eiro kā pagaidu maksāšanas līdzekli, pēc kāda laika atkal ieviest latu, atkārtoti iestāties Valūtas kursa mehānismā II, nodrošinot konverģences kritēriju izpildi.
Tomēr jāpatur prātā — gan ekonomiski, gan juridiski vienpusēja eiro ieviešana ir tikai iluzoras zāles, kas nedod ilgtermiņa rezultātu. Eiro ieviešanas procedūra ir noteikta EK dibināšanas līgumā. Šis līgums stingri nosaka, ka ES dalībvalsts drīkst ieviest eiro de jure vien pēc konverģences kritēriju izpildes de facto. Līgums pieļauj izņēmumus, ka eiro tiek ieviests bez minēto kritēriju izpildes, pamatojoties uz īpašu vienošanos starp valsti un Eiropas institūcijām. Šī izņēmuma vienošanās ir attiecināma vien uz dažām pundurvalstiņām (Monako, Sanmarīno, Vatikāns, Andora). Šīs valstis atrodas citu lielāku valstu teritorijā un iepriekš izmantoja valūtu, kura ir aizvietota ar eiro.
Latvijas Banka jau ir paudusi savu noraidošo attieksmi pret priekšlikumu iekasēt nodokļus ārvalstu valūtās. Saskaņā ar EK līguma nosacījumu tas būtu pretlikumīgi un patlaban jau tā novājinātajai tautsaimniecībai radītu papildu izmaksas.
Godīga spēle
Patlaban diezin vai ir īstais brīdis atzīties savā nespējā pašiem sakārtot iekšējās lietas un meklēt, kā ievest eiro pa sētas durvīm, radot iluzoras drošības sajūtu. No savām problēmām neaizbēgsim. Nespējot sakārtot pašmāju ekonomiku, nākotnē varam saskarties, piemēram, ar eiro skaidras naudas trūkumu, kuru nevarēs kompensēt neviena institūcija, vai asimetriskiem šokiem, kas rodas ekonomikas neelastības dēļ. Šķiet, ka pareizāk ir mācīties no to valstu pieredzes, kuras grūtā brīdī spēja saņemties un pieņemt pareizos lēmumus tautsaimniecības pārstrukturēšanai uz ilgtermiņa perspektīvu. Lai nodrošinātu Latvijas ilgtermiņa attīstību un nepieciešamības gadījumā saņemtu finanšu palīdzību valsts likviditātes nodrošināšanai, arī esošajā krīzes situācijā mums jāievēro starptautiski pieņemtie spēles noteikumi. Nedrīkstam aizmirst, ka ārvalstu investoru resursi Latvijai būs vajadzīgi arī nākotnē un tos garantē partnera reputācija, kas gūta, atbildīgi īstenojot uzņemtās saistības un veicot paredzamas darbības!
Noslēgumā gribētos uzsvērt, ka patlaban ir pēdējais laiks mobilizēties, ja nespējām to izdarīt "treknajos gados". Nekādi vieglie ceļi mums nepalīdzēs aizvietot strukturālās reformas, kas nepieciešamas, lai pievienotu ekonomikai papildu vērtību un vairotu ražīgumu. Eiro ieviešana ir ne tikai svarīgs mērķis, bet arī labs stimuls izdarīt lietas, bez kurām tālāk par restorāna virtuvi netiksim.
Patlaban ir svarīgi politiski vienoties par turpmākajām darbībām, nevis šķiest dārgo laiku, ieslīgstot neauglīgās diskusijās par iespējām pusdienot pie klātiem galdiem, nemaksājot rēķinu! Bezmaksas pusdienas ir pieejamas vien zupas virtuvē!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.