Gudele stāstīja, ka 2005.gada sākumā, kad viņa vadīja e-lietu nozari valdībā, veikts Valsts ieņēmuma dienesta (VID) IT audits un tika vērsta uzmanība uz datu drošību, taču starplaikā VID informācijas sistēmas ir vairakkārt atjaunotas. Par to, kā uzraudzīta un cik bieži pārbaudīta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS), "man trūkst informācijas", sacīja bijusī ministre.
Tomēr Gudele uzskata, ka nevēlēšanās pielaist IT sistēmu auditorus un, iespējams, arī nevēlēšanas uzklausīt viņu ieteikumus ir bijusi raksturīga Latvijas valsts iestādēm. "Iestāžu vadītāji vienkārši negribēja laist klāt cilvēkus savas iestādes sistēmām," sacīja bijusī ministre.
Lai gan e-lietu sekretariātam savā laikā bijis budžets auditiem aptuveni 100 000 latu apmērā, "nevarējām atrast klientus šim pakalpojumam", apgalvoja Gudele. Tajos laikos ar šādu budžetu būtu pieticis "kādiem pieciem vai septiņiem auditiem".
Vaicāta par iespējamiem cēloņiem VID datu noplūdei, Gudele teica, ka "man nav nekāds informācijas". Tomēr viņa uzskata, ka notikušajam varētu būt divi izskaidrojumi. Viens ir cilvēciskais faktors, kļūda sistēmas uzbūvē, ko nav pamanījis ieviesējs, vai arī sistēmas administratora kļūda, nepamanot, ka tiek kopēti dati lielos apjomos.
Ņemot vērā, ka datu sistēmu darbība tiek uzskaitīta, Gudele uzskata, ka "ir viegli atrast cilvēku, kas par to ir atbildīgs".
Kā ziņots, no VID EDS sistēmas noplūdušo datu apjoms esot ap 120 gigabaitu, lai gan IT nozares cilvēku diskusijās internetā pieļauj, ka apjomu "uzpūtis" apstāklis, ka gandrīz visi dati ir aplipināti ar tā sauktajiem XML marķieriem, kas to padara lasāmus dažāda veida informācijas sistēmās.
Otrs iespējams noplūdes iemesls, pēc Gudeles teiktā, ir "tas, ka caurums EDS sistēmā atstāts ar nolūku. Nāk velēšanas un savākts labs materiāls dažādiem kompromatiem".
Taču lielākais drauds privātpersonām esot iespēja, ka noziedznieki, iepazīstoties ar ienākumu, uzkrājumu, īpašumu un personas datiem, varēs gatavot laupīšanas un izspiešanas, uzskata IT konsultante. "Tas ir perfekts adrešu saraksts, kuras var apciemot kriminālās aprindas," sacīja Gudele.
Lai gan noziedznieki var arī izmantot uzņēmumu informāciju, lielākais drauds uzņēmējiem esot no "industriālas spiegošanas", paverot konkurentiem datus, no kuriem var izrēķināt izmaksas, algas un citus finanšu datus, norādīja Gudele.
Kā uzskata bijusī ministre, notikušais "ir smags trieciens valsts tēlam", lai arī citās valstīs ir bijuši līdzīgi skandāli, pat ar valsts aizsardzības un drošības iestāžu datu pazaudēšanu.