Birkavs piesauca arī savu pieredzi, kad savulaik premjera amatā, uzturoties Dagdas skolā, viņš izrakstījis čeku par 5000 latu, lai varētu sienā aizmūrēt plaisu. Mūsu premjers ir bezspēcīgs, saka B.Birkavs, jo viņš nevarot pat to. Ekspremjers arī aizstāv ideju, ka Latvijai kā mazai valstij vajag prezidentālu republiku.
“Domāju, ka vaina nav cilvēkos. Vaina ir sistēmā. Latvijā kā mazā valstī premjera un prezidenta attiecības ir ļoti svarīgas. Manuprāt, ir ievērojami jāpastriprina premjera pilnvaras. Līdzīgi kā tas ir Lielbritānijā. Mums, neraugoties uz it kā augsto amatu, premejrs ir diezgan bezspēcīgs. Viņš vienpersoniski neko nevar izdarīt. (…) Arī prezidentam nav lielu pilnvaru. Tad, kad sabiedrība redz, ka premjeram kaut kas nesanāk, tā vēršas pie prezidenta. Prezidents sasauc valdības sēdi un uzdod rīkoties premjeram. Un tā uz riķņi. Es domāju, ka mums jāpāriet uz prezidentālu republiku. Vienmēr esmu bijis pret, sevišķi pirms iestāšanās ES, bet tagad domāju, ka mums vajadzīgs stiprs, visas valsts vēlēts prezidents.”
Viņš uzskata, ka jādiskutē arī par vēlēšanu sistēmas maiņu, jo piekrita, ka daļējas mažoritārās sistēmas ieviešana politiķus “sapurinātu” aktīvākajam darbam.
Pēc V.Birkava uzsvērtā viņš savas premjerēšanas laikā skaidri zinājis, ko grib sasniegt, un visas lietas notika ātri. Tagad mērķa neesot un premjers ieciklējies tikai uz “griešanu”.
“Valdības maiņa neko nedos. Ja šī valdība nejaušības dēļ nenokritīs budžeta apspriešanas gaitā, tā noturēsies līdz pavasarim. Tas būs pēdējais laiks, līdz jaunie politiskie censoņi kas varētu gribēt veidot valdību, to darīs, lai izmantotu varas resursu vēlēšanās. Tikmēr es Dombrovska valdībai gribu ieteikt meklēt alternatīvus variantus, lai neieciklētos tiekai uz griešanu. Nauda pasaulē ir. Vajag tikai novērst visus šķēršļus, kas traucē investīcijām. Lai gādā par nacionālo resursu izmantošanu un korektā veidā aizsargā iekšējo tirgu. Lai valsts un pašvaldību pasūtījumos izmanto vietējos resursus. Lai cietumi neiepirktu poļu pienu, kaut arī tas ir lētāks. Ir lietas, kuras vajag bez liekām runām izdarīt.”
Viņš secinājis, ka vienīgais veids, kā šobrīd kaut ko mainīt, ir izveidot “trieciengrupas”, kas palīdzētu ministriem dabūt priekšlikumus cauri visiem posmiem. Nenolaist acis no dokumentiem, kamēr tie nav pieņemti, paskaidro V.Birkavs. Viņš uzskata, ka ir virkne lietu, kas izdarāmas ļoti ātri. “Nav jēgas izsludināt valsts un pašvaldību konkursus, ja netiek savests kārtībā iepirkuma likums. Likumā jānosaka, ka uzvar, nevis kompānijas, kuras piedāvā zemāko cenu, bet gan tās, kas maksā nodokļus.” Viņš stāstīja, ka kopā ar VID veiktajā būvuzņēmēju aptaujā noskaidrojies, ka 80% kompāniju maksā algas aploksnēs un nemaksā nodokļus. Tie ir naudas avoti, sacīja V.Birkavs.