"No praida pretinieku puses šis ir bijis absolūti populisks un apzināti provokatīvs gājiens izdarīt spiedienu uz Grīnbergu un komisiju, kas pieņem lēmumu par atļauju vai aizliegumu organizēt gājienu," Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) viedokli aģentūrai LETA pauda viņa preses sekretāre Kristīne Liepa.
Sākotnēji pašvaldība atļāva organizēt šo gājienu un bija panākta vienošanās ar tā organizatoriem par to, ka pasākums notiks slēgtā teritorijā, izejot tikai mazliet no Vērmanes parka teritorijas, tādējādi pēc iespējas mazāk traucējot rīdziniekus un viņu ģimenes, norāda Birks.
"Bet tagad, kad diskusija ar organizatoriem ir jāsāk no jauna, pastāv iespēja, ka gājiens var izvērsties pa visu pilsētu. Sākotnējais variants bija optimāls, bet populisma vadīts tas tika atcelts," uzsvēra Rīgas mērs. Birks ir par ģimeniskām vērtībām, bet savā darbā vadās pēc likumdošanas un Satversmes, kurā minēts, ka ikvienam ir tiesības uz pulcēšanos, aģentūrai LETA atzīmēja viņa preses sekretāre.
Tiesu debatēs domes pārstāve atzina, ka faktiski lēmumu par gājiena rīkošanu dome nodevusi tiesas rokās. Viņa nevarēja paskaidrot, kāpēc lēmums par gājiena aizliegšanu pieņemts uz pieņēmumu bāzes un vai tie drīkst būt par pamatu pamattiesību ierobežošanai. Domes pārstāve Ilze Gūtmane atzina, ka iepriekš par apdraudējumiem rakstiski informēja drošības iestādes, taču šoreiz tādi nav bijuši.
Savukārt Mozaīkas pārstāve nolasīja fragmentus no vairākām ziņu aģentūrām un vicemēra Almera Ludvika preses paziņojumiem, ar to ilustrējot, ka lēmums pieņemts politisku argumentu dēļ. Biedrība norādīja - ja tiesa pieņems domei labvēlīgu lēmumu, nākotnē nevienai mazākumgrupai nebūs garantijas, ka tās tiesības netiks ierobežotas kādu politisku iegribu rezultātā.
Administratīvā rajona tiesa šorīt nolēma noraidīt visus tiesā iesniegtos lūgumus - gan RD pārstāvju lūgumu noteikt tiesas sēdi kā slēgtu, gan arī Igora Masļakova no biedrības "NoPride", kardināla Jāņa Pujata un mācītāja Jāņa Šmita lūgumus viņus pieaicināt lietā kā trešās personas. Pēc tiesas lēmuma paziņošanas zālē sākās skaļi protesti, dažus no klātesošajiem tiesa no zāles izraidīja, bet pēc neilga brīža pārpildīto zāli liela daļa klātesošo pameta paši.
Mācītājs Jānis Šmits, pametot tiesas zāli, skaļi nosaucās: "Dievs jums atriebsies!" Viņš pauda, ka šis lēmums parādot, kam patiesībā kalpojot tiesa, "taču visus beigās tiesās augstāk".
Tiesas sēde, kurā biedrība Mozaīka apstrīd Rīgas Domes (RD) aizliegumu rīkot Baltijas draudzības dienu gājienu Vērmanes dārzā, sākusies ar trīs iesniegumu izskatīšanu. Igors Masļakovs no biedrības "NoPride", kardināls Jānis Pujats un mācītājs Jānis Šmits tiesai lūdza viņus lietā uzaicināt kā trešās personas. Pārtraukuma laikā J. Pujats aicināja zālē klātesošos skaitīt tēvreizi, pēc kā puse no klātesošajiem atsaucās viņa aicinājumam un vienā korī arī tēvreizi noskaitīja.
J. Šmits un I. Masļakovs savu dalību pamatoja ar to, ka no sprieduma atkarīga tautas nākotne un lieta ir ne tikai juridiska, bet arī morāla. Biedrība Mozaīka tiesai pauda, ka nav tiesiska pamata šos pārstāvjus pieaicināt lietā, bet RD pārstāvji teica, ka atstāj to tiesas kompetencē.
Tiesas zāle ir pārpildīta ar cilvēkiem, lielākā daļa stāv kājās. Zālē arī atrodas vairāki policisti. Ir ieradušies arī ārzemju pārstāvji, kā arī dažādu reliģisko organizāciju pārstāvji, t.sk., Jaunās paaudzes biedri, to vidū arī draudzes vadītājs Aleksejs Ļedajevs. Kāds organizācijas biedrs izteica nicīgas piezīmes RD pārstāvei pēc tam, kad tā neuzstāja uz J. Šmita un I. Masļakova pieaicināšanu lietā, taču pēcāk policija veica ar šo cilvēku pārrunas, aicinot viņu uzvesties mierīgāk.