Bordāns prognozē arī turpmākas domstarpības ar koalīcijas partneriem

Pēc viņa paustā, koalīcijas partijām katru dienu būšot pārbaudījumi. Bordāns par vienu no turpmākajiem pārbaudījumiem minēja partijas biedres, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) aicinājumu neapstiprināt Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā.

Tāpat Bordāns izteica neapmierinātību par to, ka iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pakļautībā esošie dienesti nav nodrošinājuši Grigorija Ļepsa, kurš ir pietuvināts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Krievijas kriminālajām aprindām, iekļaušanu "melnajā sarakstā" Latvijā, kā tas ir izdarīts Lietuvā un ASV.

Bordāns kritizēja to, ka Ģirģens esot apmeklējis Ļepsa koncertu. "Tas ir tikpat kliedzoši, kā toreiz, kad Russia Today Latvijas Televīzijā sarīkoja šovu, lai pazemotu Latvijas valsti. Tāpat iekšlietu ministrs ir nosēdināts pirmajās rindās, lai pazemotu Latvijas valsti," sacīja Bordāns.

Viņš atzina, ka ne vienmēr JKP būšot viegli un arī turpmāk gaidāmas dažādas krīzes. Vienlaikus, pēc Bordāna vārdiem, krīzes ir, lai tās pārvarētu un lai attīstītos. Bordāns norādīja, ka partijas solījums vēlētājiem bijis "bezkompromisa tiesiskums", un par to partija arī turpmāk iestāšoties.

Bordāns uzskata, ka katram, īpaši tieslietu sistēmas un drošības institūciju darbiniekiem, ir jāatskaitās par savu darbu. Tāpat politiķis uzsvēra, ka partijai svarīgi, lai visi jautājumi tiktu skatīti maksimāli publiski, proti, varot būt atklātā un slēgtā daļa jautājuma izskatīšanai, tomēr atklātajai daļai esot jābūt.

Pēc Bordāna paustā, ja koalīcija ievēros atklātumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem partneriem, tad šī koalīcija varēšot izdarīt "neticamas lietas", tostarp attīrīt valsts pārvaldes drošības iestāžu darbinieku rindas no cilvēkiem, kuri nestrādā Latvijas valstij un demokrātijai.

Tikmēr Kariņš norādīja, ka viņš vada piecu partiju koalīciju, kura sešos mēnešos pakāpeniski mācoties cita ar citu strādāt. Darbs, pēc Kariņa paustā, neiztiek bez grūtībām, tomēr svarīgi, kā šīs grūtības tiek pārvarētas.

Premjers uzskata, ka notikušais ar Valsts drošības dienesta (VDD) vadītāja Normunda Mežvieta iecelšanu amatā uz otro termiņu, kas raisīja domstarpības koalīcijas partiju starpā, ir viena no grūtībām, kuras pārvarēšanai, Kariņa ieskatā, koalīcijas parteriem jāieklausās citam citā. Vienlaikus lēmums netikšot pārskatīts, piebilda Kariņš.

Politiķis uzsvēra, ka ir apņēmības pilns veltīt visu savu enerģiju, lai koalīcijas partneri kopā varētu sasniegt savus kopīgos mērķus.

Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka atbilstoši savai kompetencei Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pildījis Izglītības un zinātnes ministrijas doto uzdevumu un veicis pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem. Pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, par kuriem dienesta vadītāja Inita Juhņēviča un Šuplinska 17.jūlijā norādīja preses konferencē.

Šuplinska sacīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

Vaicāta, kad būs gatavs gala ziņojums, Šuplinska atbildēja, ka tuvākā valdības sēde paredzēta 13.augustā, un no viņas teiktā izriet, ka šis dokuments varētu tapt līdz 13.augusta sēdei.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks