Braže stāstīja, ka nekad nav bijusi kādas partijas biedre, bet Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) līdz ar nominēšanu ārlietu ministres amatam uzdevusi viņai arī "šo nopietno, būtisko jautājumu" par pievienošanos premjeres pārstāvētajam politiskajam spēkam.
Pašlaik Braže to nopietni apsverot, bet lēmumu vēl neesot pieņēmusi.
Siliņa apgalvoja, ka Braže amatam uzrunāta pagājušās nedēļas nogalē. Pēc tam, kad potenciālā ministre iestrādāsies amatā, premjerministre ar Braži plānojot pārrunāt arī "viņas politiskos uzskatus un aktivitāti".
Ierasti praksē pievienošanās "Jaunajai vienotībai" nozīmē kļūšanu par partiju apvienības lielākās partijas "Vienotība" biedru.
Kā ziņots, Siliņa pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām "Jaunās vienotības" iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēmusi virzīt diplomāti Braži, par kuras apstiprināšanu amatā vēl būs jābalso Saeimai.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujās arī Valsts prezidents.
Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Krišjānis Kariņš.