Visticamāk,
dienas otrajā pusē tautas priekšstāvji būs devuši zaļo gaismu grozījumu
pieņemšanai pirmajā lasījumā. Sabiedrībai grozījumu pieņemšana pirmajā
lasījumā neko nemainīs. Teorētiski tā būs pussoli tuvāk skaidrībai,
taču, ņemot vērā premjera jau paziņoto, ka uz otro — galīgo — lasījumu
tiks sagatavoti jauni tēriņu samazināšanas priekšlikumi, parlamentā
ceturtdien izskatāmo budžeta dokumentu var dēvēt par melnrakstu. Proti,
ir skaidrs, ka budžeta izdevumu rāmis mainīsies, taču pagaidām nav
atbildes, tieši par cik un uz kā rēķina vēl tiks taupīts.
Tādējādi īstas cīņas par budžeta grozījumiem, no kuru pieņemšanas
atkarīgs, vai Latvija saņems ārvalstu aizdevumu ap miljardu latu lielā
deficīta cauruma lāpīšanai un vai valsts jau jūlijā nenonāks uz
bankrota sliekšņa, sāksies tuvākās divās nedēļās. Tad valdība sola
pabeigt sarunas ar ārvalstu aizdevējiem un nākt klajā ar jauniem
priekšlikumiem tēriņu samazināšanai.
Izšķirošs būs budžeta otrais lasījums. Budžeta grozījumu pieņemšanu
sarežģīs tas, ka valdošai koalīcijai vēl būs jāvienojas par jauniem
būtiskiem samazinājumiem. Lai arī premjers Valdis Dombrovskis (JL)
uzsvēris, ka valdība centīsies maksimāli pasargāt pensijas, nevar
izslēgt, ka, mēģinot rast risinājumus papildus izdevumu griešanai,
sāksies asa diskusija par sociālā budžeta tēriņiem. Turklāt, tas notiks
pēc pašvaldību vēlēšanām, kas var mainīt politisko partiju spēku
samēru.
Pašlaik no sagatavotā budžeta grozījumu projektā jau ir skaidrs, ka
līdz ar tā spēkā stāšanos (paredzēta 1.jūlijā) izdevumu samazināšana
skars valsts iepirkumus, administratīvos izdevumus, atalgojumu tēriņi
būs par 20% mazāki, būs jāīsteno valsts pārvaldes, izglītības un
veselības aprūpes reformas. Tāpat ir skaidrs, ja grozījumus pieņems,
būs par gandrīz 10 000 mazāk amata vietu valsts budžeta finansētājās
iestādēs, to vidū skolās, policijā, valsts pārvaldē.
Prognozēt, vai budžetu pieņems, pagaidām ir grūti. Kuluāros neoficiāli
runā par citiem scenārijiem un norāda, ka atmosfēra koalīcijā ir
sakaitēta. Tiesa, oficiāli partijas pauž gatavību grozījumus pieņemt.
Budžets sagatavots, rēķinoties, ka iekšzemes kopprodukta kritums būs
18%. Prognozēti 3,98 miljardu latu ieņēmumi un 5 miljardu latu
izdevumi. Deficīts — 9,2% no iekšzemes kopprodukta. Budžeta cauruma
lāpīšanai valdība plāno izmantot ārvalstu aizdevumu.
Budžetu nodod izskatīšanai komisijās, izšķirošais vēl priekšā
Saeima atbalstījusi valdības ilgi gatavoto valsts budžeta grozījumu nodošanu komisijām. Par nobalsoja 59 deputāti, pret bija vien pieci, bet atturējās septiņi deputāti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.