Vienlaikus V.Dombrovskis mudinājis jaunās valdības koalīcijas frakcijas un ministrus nākt klajā ar ierosinājumiem, kā izdevumus apcirpt par vēl papildus aptuveni 150 miljoniem latu. Pēc JL preses pārstāves Ievas Zībergas Dienai atzītā, par jauno variantu, kas paredz 7% deficītu, V.Dombrovskis plašāk varētu informēt pirmdien, 9.martā. Tad būs skaidrs, uz kā rēķina vēl jaunveidojamā valdība cer ietaupīt. Koalīcijas frakcijām pirmdien, visticamāk, būs jāizšķiras, par kuru no budžeta grozījumu variantiem vienoties un kuru atbalstīt. No tās spējas vienoties par budžeta grozījumiem ir atkarīga jaunās valdības izveidošana.
Sākotnēji priekšpusdienā pēc tikšanās ar jaunās valdības koalīcijas frakcijām V.Dombrovska publiskotais pirmais budžeta grozījumu variants izdevumus paredzēja samazināt par 217 miljoniem latu, pieļaujot, ka budžeta deficīts tiek palielināts līdz 8% no IK. Tas nozīmē, ka V.Dombrovska piedāvātais samazinājums ir krietns mazāks, nekā iepriekš lēsts, un ka jaunajai valdībai, ja tā tiks apstiprināta, nekavējoties būs jāsāk sarunas ar EK un SVF par pieļaujamā budžeta deficīta palielināšanu.
Ar Eiropas Komisiju un Starptautisko valūtas fondu parakstītajos memorandos, kas ir pamats starptautiskā aizdevuma Latvijai saņemšanai, noteikts, ka deficīts nepārsniegs 5% no IK. V.Dombrovskis sarunā ar žurnālistiem sacīja, ka, ja gadījumā neizdodas vienoties par deficīta palielināšanu, valdībai būs jāgatavo papildus budžeta grozījumi un tad izdevumu samazinājums var sansiegt 500 – 700 miljonus latu, par ko iepriekš tika diskutēts. Savukārt, ja sarunas būs auglīgas, tad V.Dombrovskis sola stingri turēties pie budžeta grozījumu rāmja, turpmākajā darbā turēties pie memoranda un veikt paredzētās reformas. Jaunveidojamās koalīcijas partneriem un potenciālajiem ministriem līdz pirmdienai jāsniedz atbildes uz JL pārstāvja piedāvajumu vai jāsniedz citi priekšlikumi. Taču jau pēc tikšanās bija nojaušama klātesošo partneru skepse par izdevumu tālāku samazināšanu.
Skolotājiem par 15-20% mazāk
V.Dombrovska piedāvājumā izdevumu samazināšana galvenokārt būvēta uz no valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošo algu samazināšanu. Faktiski viņš piedāvā algas samazināt visiem publiskajā sektorā strādājošajiem, tajā skaitā arī policistiem, skolotājiem, muzeju darbiniekiem, ierēdņiem. Lielākais samazinājums varētu skart vispārizglītojošo skolu pedagogus, kuriem algas varētu tikt samazinātas vidēji par 15-20%. Precīzu aprēķinu vēl nav, Izglītības un zinātnes ministrija konkrētus skaitļus sola tuvākajā laikā. Pamats algu samazinājumam ir tas, ka V.Dombrovskis par 45 miljoniem latu piedāvā samazināt mērķdotāciju naudu pašvaldībām skolotāju algu izmaksām. Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) pieļāva, ka skolotājiem var nākties atgriezties pie 2007.gada algu līmeņa.
Savukārt visiem pārējiem valsts sektorā strādājošajiem jārēķinās ar algu samazināšanu līdz 10% apmērā. No V.Dombrovska teiktā izriet, ka samazinājums nebūs vienāds un vairāk tiks apcirptas lielās algas. V.Dombrovskis neizslēdz iespēju, ka algu samazināšana attieksies arī uz tiem no valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošajiem, kuriem alga mazāka par 360 latiem un uz kuriem neattiecās Ivara Godmaņa valdības īstenotā algu samazināšana no 1.janvāra.
Lidostu nedotēs
Papildus izdevumus paredzēts samazināt, cērpot Valsts autoceļu fonda līdzekļus, atceļot dotācijas lidostai “Rīga”, kas kopā dotu 38 miljonu ietaupījumu.Ssamazināšana skars Aizsardzības ministrijas izdevumus (par 4 miljoniem), Ekonomikas ministrijas izdevumus naftas rezervēm (2 miljoni), mērķdotācijas pašvaldību investīcijām. Skarbākais samazinājums bez pedagogiem attiecas arī uz Veselības ministrijas augstākās izglītības un ārstniecības apmaksas samazināšanu par 25 miljoniem latu, kuru kā neiespējamu jau šodienas sarunās novērtējis veselības ministrs Ivars Eglītis (TP). V.Dombrovskis gan teica, ka ministram tāda iespēja būs jārod.
No V.Dombrovska piedāvājuma izriet, ka tiks atcelta pensiju indeksācija un pensijas netiks indesētas arī aprīlī, par ko gan pēdējos trīs mēnešus vēl savā starpā strīdējās līdzšinējā koalīcija. V.Dombrovskis gan solīja, ka pensijas samazinātas netiks.
Mazāk valsts iepirkumu
Papildus šiem izdevumiem par 10% samazinās preču un pakalpojumu valsts iepirkumus, par 7% subsīdijas un dotācijas, bet kapitālos izdevumus (remontiem un būvniecībai) par 50%. Vienīgā joma, kam paredzēta papildus nauda, ir ES fondu līdzfinansējumam nepieciešamie līdzekļi, kam papildus valdība piešķirs 150 miljonus latu. Premjera kandidāts stingri uzsvēra, ka valsts pārvaldei vajadzēs samazināt administratīvos izdevumus, savukārt valsts kapitālsabiedrībām būs jāatsakās no padomēm. Visticamāk, ka arī šo kapitālsabiedrību valžu locekļiem tika samazinātas algas par ceturto daļu.
Lai gūtu papildus ieņēmumus, V.Dombrovskis piedāvā kapitāla pieauguma nodokļa ieviešanu, tajā skaitā spekulatīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un uzņēmumu kapitāla daļām (firmu pārdošana), pakāpenisku akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un tabakai, vienojoties ar pārējām Baltijas valstīm, lai cenas tajās neatšķirtos. Viņš piedāvā arī arī nekustamā īpašuma nodokļa paplašināšanu, apliekot ar nodokli arī dzīvojamās telpas. No viņa teiktā gan izriet, ka tiks noteikts neapliekamais minimums, bet tas vēl nav diskutēts. Tiek pieļauta arī izložu un azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa palielināšana.
Pieļauj sociālā nodokļa celšanu
Iecerēts mainīt arī valsts fondēto pensiju 2.līmeņa shēmu, paredzot, ka tajā tiek ieskaitīti tikai 2% no sociālā nodokļa līdzšinējo 8% vietā. Būtisks ir V.Dombrovska pieļautais, ka, lai nesamazinātu pensijas, valsts varētu celt sociālo nodokli. Premjera kandidāts gan uzsvēra, ka tas pagaidām ir tikai teorētisks pieļāvums un precīzs apmērs, par kādu varētu mainīt, viņš neminēja. Šāds scenārijs pieļauts tikai sliktākajā gadījumā, ja pietrūks naudas pensiju izmaksai un lai nebūtu jāiet uz pensiju samazināšanu.
V.Dombrovskis tāpat kā I.Godmanis norādīja, ka vajadzēs veikt valsts aģentūru reorganizāciju, atsakoties no aģentūrām, kuru funkcijas pārklājas, ka tiks veikti funkcionālie auditi. Viņš sola arī racionalizēt valsts īpašumu apsaimniekošanu, turpināt veselības un izglītības sistēmas reformas, izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.
Budžeta grozījumi un izdevumu samazināšana nepieciešama, jo līdz ar straujāku, nekā plānots ekonomikas kritumu un nodokļu ieņēmumu samazinājumu, palielinās budžeta deficīts.
(saskaņā ar jaunāko informāciju papildinātas pirmās divas rindkopas)