Cālītis: Prezidenta pamataicinājums būtu rast tautai cerību

Otra ir valsts krīze. Neticam ne valstij, ne institūcijām, ne mūsu iespējām," norādīja J.Cālītis.Prezidentam jābūt tam, kas liecina par valstiskuma godīgumu un vajadzīgumu un, ka mēs kā viena valsts varam kaut ko darīt kopā. Prezidentam jāvar mūs vienot un saturēt kā idejisku valsti, uzskata mācītājs."Cerība ir grūta lieta, to nevar uzspēlēt. Pašam cilvēkam jābūt ar cerību. Bet praktiskais trūkums iepriekšējos prezidentos bija tas, ka viņi neizvēlējās vienu vai divas galvenās darbības jomas kā savas kalpošanas laika pienākumu, ko tiešām efektīvi bīdīt uz priekšu," atzina J.Cālītis."Prezidents noteikti nav saimnieciskais vadītājs, kas rūpējas par nākamā gada budžetu. Viņam ir iespēja samērot, izlīdzināt šā brīža taktisko risinājumu, kas ļoti bieži mūs ved prom no mērķa - ideālās Latvijas. Šādi ietekmēt reālo politiku viņam ir liela iespēja," norādīja LU rektors Mārcis Auziņš. Man visu laiku ir sajūta, ka valsts mūs nemīl, tā uzskata, ka pilsoņi grib darīt kaut ko sliktu. Ja nav uzstādījuma, ka gribam darīt kaut ko labu, tad mums vienmēr gadīsies kāds sliktais, ko meklēt un sodīt, uzskata LU rektors.“Salīdzinoši mazām nācijām no prezidenta amata jāsagaida cilvēks, kurš ir harismātiska personība un pat ar visiem likumdošanas ierobežojumiem iejaucas politiskajos procesos, kurš būtu nācijas simbols un dotu garīgos un ētiskos uzstādījumus. Pēc Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras attapāmies, ka mazajā Latvijā nav tik vienkārši tāda mēroga personību atrast," uzskata rakstniece Nora Ikstena.Visu Jura Cālīša, Mārča Auziņa un Noras Ikstenas diskusiju lasi sestdienas laikrakstā _Diena_ vai sadaļā _Šodien laikrakstā._