Centrs Marta pārtraucis sniegt bezmaksas juridisko palīdzību

Tā kā valsts finansējumu juridiskajai palīdzībai vardarbībā cietušajiem nesniedz, pēdējos trīs gadus lielā mērā robu aizpildīja resursu centra sievietēm Marta projekts par norvēģu fonda līdzekļiem. Centrs cietušajām bez maksas sniedza plašāko juridisko pakalpojumu klāstu — no konsultācijām līdz pat pārstāvībai tiesā. Decembra sākumā projekts beidzās. Vai nākamgad Marta sniegs šādu palīdzību, nav zināms, vēl tiek gaidīti divu konkursu rezultāti. Kā noskaidroja Diena, alternatīvu šādam pakalpojumam Latvijā ir maz, lielākoties šauram iedzīvotāju lokam, un ar ierobežotu juridiskās palīdzības piedāvājumu. Nav politiskās gribas Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM) vardarbības ģimenē mazināšanas programmā 2008.—2011.gadam rakstījusi: "Ļoti būtiski ir arī nodrošināt iespēju no vardarbības cietušajiem saņemt juridisko palīdzību," tomēr joprojām nav neviena normatīvā akta, kas paredzētu valsts nodrošinātu bezmaksas juridisko palīdzību. Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus likumā, kas paredz vardarbībā cietušo pilngadīgo personu sociālajai rehabilitāciju. Ja Saeima to atbalstīs, LM plāno valdības noteikumos iekļaut arī juridisko palīdzību vardarbībā cietušajiem pilngadīgajiem, Dienai teica LM pārstāve Vineta Bērziņa. Trīs gados projektā par Norvēģijas FOKUS fonda līdzekļiem Martas centra juristi klātienē konsultējuši vismaz 360 vardarbībā cietušu sieviešu. Viņām palīdzot, centrs arī sastādījis juridiskos dokumentus policijai, bāriņtiesai, tiesām, šajās institūcijās arī viņas pārstāvējis. Visi projektā strādājošie — pieci juristi un viena advokāte, kas pārstāvēja cietušās tiesā, — specializējušies tikai ar vardarbību ģimenē saistītās lietās — gan civillietās, gan krimināllietās. Vairākumā tiesas procesu bijis notiesājošs spriedums varmākām. "Bieži vien sievietes, atnākot uz konsultāciju, beidzot apzinājās, ka tas, kas notiek viņas ģimenē, ir vardarbība," stāsta centra jurists Juris Dilba. Šis gads Martai pagājis meklējot finansējumu, tas prasīts arī Rīgas domei, taču atteikts. Tagad vienīgās cerības ir uz divu projektu konkursu rezultātiem — Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkoto projektu konkursu (finansējums uz diviem gadiem) un tabakas ražotāja Philip Morris labdarības fonda konkursu (finansējums — mazāk par gadu). Tiesa, divos agrāk SIF rīkotajos konkursos Marta neuzvarēja. "Tomēr ilgtspējīga organizācijas attīstība, dzīvojot tikai uz projektiem, nav iespējama. Ir jābūt politiskajai gribai, ka šāds bezmaksas pakalpojums vispār tiek finansēts no valsts. Mūsu mātes organizācijai Somijā finansējumu dod valsts," saka J.Dilba un piebilst — skumji, ka projektā sapulcētie pieredzējušie speciālisti izklīdīs, ja finansējums būs ilgi jāgaida.Alternatīvu maz Bezmaksas juridisko palīdzību piedāvā Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija, taču tikai personām, kurām ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss. Palīdzības apjoms gan ir ierobežots — līdz trim konsultāciju stundām, palīdzībai trīs dokumentu sagatavošanā, līdz 40 stundu pārstāvībai tiesā. Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs juridiskās konsultācijas un palīdzību juridiskās dokumentācijas sagatavošanā piedāvā tikai rīdziniekiem, turklāt ģimenēm, kurās ir bērni, pārsvarā personām, kurām finanšu grūtības liedz vērsties advokātu birojos, Diena uzzināja centrā. Tiesā gan cietušos pārstāvēt nevarot. Vēl juridiskās konsultācijas piedāvā Cietušo atbalsta centrs, arī palīdzību juridisko dokumentu sagatavošanā, taču nenodrošina bezmaksas advokāta pakalpojumus.