Statistika liecina, ka visbiežāk pieļaujamo braukšanas ātrumu Latvijā pārsniedz jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, kā arī cilvēki ar jaunām un dārgām automašīnām. Lielākais šogad reģistrētais braukšanas ātrums esot bijis 280 km/h.
CSDD direktors Andris Lukstiņš pastāstīja, ka gandrīz puse no adminstratīvajiem sodiem ceļu satiksmes sfērā tiek piemērota tieši par ātruma pārsniegšanu, un gandrīz vienā trešdaļā avāriju vainojama ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Viņš atsaucās uz zviedru ekspertiem, kuri esot apgalvojuši, ka Latvijā patlaban nav neviena ceļa, kur varētu ļaut braukt ātrāk par 70 km/h.
Pēc Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieka Edmunda Zivtiņa domām, kampaņa esot labi izveidota, un policija to aktīvi atbalstīs izbraucot reidos un veiks slēpto uzraudzību ar netrafarētām automašīnām. Ja kampaņā ieguldīto naudu izmantotu citādi, par to varētu sakārtot tikai vienu krustojumu un atdeve nebūtu tik liela, kampaņu aizstāvēja E.Zivtiņš. Viņš arī pastāstīja, ka pēc Krievijas un Norvēģijas ekspertu aprēķiniem, samazinot vidējo braukšanas ātrumu valstī par 10% tiek glābtas aptuveni 150 cilvēku dzīvības no viena miljona kopuma.
CSDD direktors A.Lukstiņš informēja, ka kampaņas kopējās izmaksas ir 32 000 latu. “Ja izdosies izglābt kaut vai tikai viena cilveka dzīvību, šī kampaņa būs sevi atpelnījusi,” viņš uzsvēra.
Psihologs Ansis Jurģis Stabingis ātruma pārsniegšanu salīdzināja ar smēķēšanu: “Tas ir paradokss – cilvēki lieliski apzinās, ka tas ir slikti, bet vienalga turpina to darīt.” Viņš uzskata, ka daļēji pie tā vainojama Latvijā pastāvošā braukšanas kultūra: “Mūsu kultūrā ātrums ir vērtība. Ātri - tas ir labi, un pārsēžoties pie auto stūres cilvēkiem ir grūti mainīt savu domāšanu.” Psihologs arī uzskata, ka ātruma pārsniegšana varētu būt savdabīgs protests pret valsts varu – situācija valstī pašreiz nav viegla, bet savu neapmierinātību izrādīt vienreiz četros gados vēlēšanās cilvēkiem varot nešķist pietiekami. Šādu protesta formu varētu veicināt arī tas, ka cilvēki uzskata, ka varēs viegli izvairīties no soda par ātruma pārnsiegšanu. Viņaprāt, sabiedrības attieksme pret ātruma pārsniegšanu ir pārāk toleranta, līdzīgi kā tas agrāk bijis pret nepiesprādzēšanos vai braukšanu dzērumā.
Informatīvās kampaņas ietvaros ir izveidoti četri audio klipi – latviešu un krievu valodās, vides plakāts, informatīvais buklets un divi video sižeti, kuros galvenais varonis ir "Ātrums". To nosaukumi ir Dzīvoklis un Mašīna.
T/p “Alfa” arī izveidots “ātruma dzīvoklis”, kurā līdz 27.novembrim var iepazīties ar kampaņas materiāliem.