Dārgās partiju vēlmes grib atlikt

"Ir skaidrs, ka visus šos pasākumus viena gada laikā nevarēs izpildīt, tāpēc ir jautājums, kā varēs izdalīt prioritāros pasākumus un kā ekonomika attīstīsies, kādas varētu būt nodokļu sistēmas izmaiņas no 2020. gada un attiecīgi tad arī virzīties uz priekšu. Ieceres ir lielākas nekā iespējas," klāstīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), kurš uzsvēra mērķi iekļauties esošajos budžeta deficīta rāmjos. Partiju apvienības Attīstībai/Par! (A/P) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce atzina, ka visneaprēķināmākais un fiskāli ietilpīgākais mērķis, visticamāk, ir deklarācijas melnrakstā iekļautā ideja par Baltijā konkurētspējīgāko darbaspēka nodokļu ieviešanu, kā arī apņemšanās uzreiz īstenot Augstskolas un Zinātniskās darbības likumos noteiktās saistības par ikgadēju finansējuma pieaugumu 0,25% no iekšzemes kopprodukta.

Viens no būtiskākajiem jaunās valdības uzdevumiem būs administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Diena jau vēstījusi, ka nākamās valdības veidotāji apņēmušies īstenot pirmā līmeņa reformu līdz pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Par to jau iepriekš izteicās Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Pūce, kura vadītā darba grupa rosina izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumu. Vienlaikus Pierīgas pašvaldību turpmākā nākotne tiks izvērtēta atsevišķi, ņemot vērā iedzīvotāju pārcelšanos tuvāk galvaspilsētai. Plāni paredz izveidot Lielrīgas un Latvijas reģionus, koncentrējot atbalstu tur, kur ienākumu līmenis ir zem 75% no Eiropas Savienības vidējā. Pirmdienas vakarā pēc FM pārstāvju uzklausīšanas Pūce žurnālistiem norādīja, ka topošās valdības pārstāvji varētu lemt arī par kādu pasākumu pārskatīšanu, piemēram, par pašvaldību nodokļu ieņēmumu garantēšanu 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Šis pasākums šogad izmaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro, bet nākamgad – vairāk nekā 200 miljonus eiro, Pūci citēja LETA.

Par jaunās valdības plāniem savs sakāmais būs arī Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), kuras vadība otrdien tiksies ar Kariņu. LPS dome jau iepriekš pieņēmusi vairākus aicinājumus, tajā skaitā mudinot politiķus pirms valdības deklarācijas parakstīšanas konsultēties ar pašvaldībām, lai apspriestu lēmumu iespējamo ietekmi. Tāpat LPS uzstāj, ka administratīvā dalījuma izmaiņām jāveicina ekonomiskā un sociālā attīstība visā valsts teritorijā, savukārt enerģētikā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas mērķis ir samazināt elektrības un siltuma tarifus iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Runājot par OIK atcelšanu, ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV) Latvijas Televīzijā izteicās, ka pēc OIK atcelšanas nekāds cits mehānisms zaļās enerģijas ražotāju atbalstam nav jāveido. Viņš to skaidroja ar domu, ka Latvijai, kas nav pārtikušāko valstu vidū, jāizmanto tādi enerģijas avoti kā vēja parki un saules baterijas, savukārt par zaļās enerģijas tehnoloģijām ir jādomā, kad bagātās valstis tās ieviesušas un modernizējušas, līdz spēj nest peļņu.