Manuprāt, šobrīd jārunā par to, lai citas sistēmas, un arī šī konkrētā sistēma, izdarītu secinājumus - gan tie, kas izstrādājuši normatīvus, gan tie, kas kontrolē un pašas iesaistītās personas," aģentūra BNS vēsta par Plūmiņas teikto.Pēc inspekcijas rīcībā esošās informācijas no VID ir noplūduši dati, kas satur personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un samaksātos nodokļus. Pēc viņas teiktā, šādi dati nav izmantojami finansiālās krāpniecībās.Viņa uzsvēra, ka šobrīd svarīgi ir uzzināt, kas un kāpēc notika datu noplūde. Datu valsts inspekcijas vadītāja arī atzina, ka cietušajām personām būtu jāvēršas policijā, lai atrastu vainīgo un vēlāk, iespējams, saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu.Savukārt Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme avīzei Dienas bizness paudusi viedokli, ka datu noplūde varētu apdraudēt konkurenci. Proti, atsevišķu uzņēmumu rokās var nonākt informācija par konkurentiem – darbinieku algām, slēgtajiem līgumiem, darbības partneriem un darījumiem. Izmantojot šādus datus, neesot grūti aprēķināt produktu cenas, izskaitļojot augstāk vērtētos darbiniekus un censties tos “pārpirkt”.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle LNT komentēja, ka uzņēmēju vidū šobrīd valda liela neziņa. "Nezinot to, kāda ietekme varētu būt datu noplūdei, uzņēmējiem ir grūti sevi aizsargāt un potenciālos zaudējumus pierādīt jeb tiesiski pasargāt sevi šajā situācijā."
Pēc viņas teikā, ja nav pierādījumu, ka šī datu noplūde ir izraisījusi uzņēmumam kādas sekas un radījusi būtiskus zaudējumus, ir, piemēram, samazinājies klientu loks, darbinieki pārvilināti, ja šādas situācijas nevar pierādīt, tad diemžēl ir grūti sevi aizsargāt.