Pie šāda lēmuma deputāti nonāca pēc tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām, ar kurām plaši pārrunātas plānotās strukturālās izmaiņas izglītības nozarē, diskusijā skarot arī nupat aktualizējušos jautājumu par Misiņa un Akadēmiskās bibliotēkas turpmāko likteni.
Lai šādu lūgumu izteiktu oficiāli, iecerēts ministrijai komisijas vārdā nosūtīt vēstuli, norādot uz iespējamiem neracionāliem izdevumiem, kas rastos šādā procesā, kā arī vēršot uzmanību uz sabiedrībā sacelto ažiotāžu par šo jautājumu.
Asajā diskusijā, kas komisijas sēdē izvērtās saistībā ar LAB turpmāko likteni, IZM pārstāvji tautas kalpiem paskaidroja, ka sākotnēji kā "hipotētiska versija" bijusi ierosme to nodot Kultūras ministrijai, bet šo ideju Ministru kabinets tālāk pat nav attīstījis. Patlaban bijušas jau abu ministriju amatpersonu un bibliotēkas pārstāvju tikšanās, lai spriestu par darbības nodrošināšanas iespējām.
Pārrunās pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti, bet LAB pēc ministrijas aicinājuma apņēmusies līdz 20.maijam iesniegt savus priekšlikumus un redzējumu par tās darbību un pat attīstības iecerēm, tautas kalpus informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.
Deputāte Ingūna Rībena ("Jaunais laiks") gan izteica aizdomas, ka IZM pārmaiņas Akadēmiskās bibliotēkas darbībā jau plānojusi senāk - viņas rīcībā nonākusi vēstule, ko 2008.gadā IZM saņēmusi no kāda uzņēmuma, kas jau tad izteicis gatavību pārņemt bibliotēkas pašreizējās telpas. Viņasprāt, tas liecina, ka iespējamajām izmaiņām LAB darbībā nav nekāda sakara ar nepieciešamību reorganizēt un taupīt līdzekļus, bet interesēm saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks tomēr uzsvēra, ka IZM nekādas darbības ar nekustamajiem īpašumiem šajā sakarā nav iecerējusi, jo tādā gadījumā šāda iniciatīva būtu jāizsaka Ministru kabinetā apstiprināšanai.
"Tādas nav, un, cik zinu, nav arī plānots," vien noteica Broks.
Stāstot deputātiem par iecerētajām, strukturālajām reformām nozarē, Broks arī informēja, ka vispārīgajā izglītībā bez citām tehniski praktiskām izmaiņām iecerēts arī paaugstināt iestāšanās prasības vidusskolās. Viņš paskaidroja, ka tādējādi skolēni vidusskolā vairs varētu iestāties ar ne vairāk kā vienu nesekmīgu atzīmi. Savukārt vidusskolas ietvaros no klases uz klasi tiktu pārcelti tikai tad, ja nesekmīgo atzīmju nebūs vispār.
Deputāts Dzintars Ābiķis gan norādīja uz iespējamo pretrunu šajā rīcībā, jo IZM iepriekš paudusi apņēmību mazināt tā dēvēto otrgadnieku skaitu skolās. Viņaprāt, paaugstinot šīs prasības, atstāšana uz otru gadu tajā pašā klasē tikai kļūs vēl biežāka.
Šīs bažas tomēr noraidīja ministrijas pārstāvji, norādot arī uz izglītības iestāžu pozitīvo pieredzi, piemēram, saistībā ar vasaras darbiem.
"Šie ierobežojumi iegrožo - ja skolēns zina, ka viņam, iespējams, vasarā vajadzēs strādāt, kaut uz mācību gada beigām viņš saņemas," sacīja Korbe.