Saeimas deputātu ētikas kodekss, kas jau kopš 2006. gada ir iestrādāts Saeimas Kārtības rullī, paredz virkni punktu, kuriem ir cēls mērķis - «iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai». Kā secināja Dienas diskusijas dalībnieki, ētikas kodeksā nepieciešamās pamatnostādnes ir redzamas jau patlaban, tomēr izplūdušais formulējums ļauj brīvu vaļu to interpretācijai. Turklāt daļa no punktiem regulāri tiek pārkāpti.
Piemēram, ētikas kodeksa 22. punkts paredz, ka deputātiem ir jābūt atsaucīgiem attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Tam seko punkts, kas tautas kalpam liedz izvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot tos, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņu privāto dzīvi. Šo punktu pārkāpumi nav jāmeklē tālu - teju katru dienu medijos var redzēt deputātu prasmīgu lavierēšanu, atbildot uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem. Tāpat televīzijā nereti redzams, kā kāda no 100 gudrajām galvām pēc kameru parādīšanās sāk rikšot citā virzienā, jo tieši brīdī, kad tiek uzdots kāds neērts jautājums, rodas neatliekamas darīšanas.
Kodekss Kādam jābūt politiķim Latvijā, ko Diena apņēmusies izstrādāt, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības pārstāvju loku, nepretendē uz iekļūšanu Saeimas Kārtības rullī vai Vēlēšanu likumā. Drīzāk tas uzskatāms par mērauklu, pēc kuras nomērīt deputātus, kas pretendēs uz iespējamo iekļūšanu 11. Saeimā, tādējādi vēlētājiem ļaujot veikt pārdomātu izvēli. Savukārt pēcāk ar kodeksa palīdzību ikviens varēs izvērtēt deputātu rīcību Saeimas ietvaros un prasīt atbildību par paveikto vai, tieši pretēji, nepadarīto.
Diskusijas sākumā tika spriests arī par iespējamo vēlētāju kodeksa nepieciešamību, jo tauta ir tā, kas deputātu kandidātiem atver durvis uz Saeimu. Tomēr diskusijas dalībnieki secināja, ka daudzi no politiķu kodeksa punktiem iet kopsolī ar vēlētājiem - tie ļauj katram pašam spriest, vai to neievērošana ir izšķiroša, lai savu balsi vēlēšanās par konkrēto deputātu neatdotu. Slieksnis, ko Latvijas vēlētājs uzskata par normu, ir ārkārtīgi augsts, vienisprātis bija diskusijas dalībnieki. Tieši tādēļ ir nepieciešams kodekss, kas ļautu deputātu vērtēt kompleksi, apskatot viņa paveikto ilgākā laika posmā.
Pirmie septiņi otrdien izstrādātie kodeksa punkti tiks publicēti sestdienas laikrakstā. Tālāk tos nodos izvērtēšanai nevalstiskajām organizācijām, nozaru organizācijām, augstskolām, vispārējās izglītības iestādēm, pašiem politiķiem, kā arī ikvienam vēlētājam, kurš varēs paust savu viedokli par tiem. Plašas diskusijas rezultātā tiks izstrādāti vēl trīs kodeksa punkti, uz kuriem balstoties laikraksts Diena lasītājiem varēs sniegt politiķu izvērtējumu.