Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārais departaments sniedza ministram pārskatu par diplomātisko un dienesta pasu turētājiem. Pēc pašreizējiem datiem, mazāk nekā desmit personām, kuru rīcībā ir diplomātiskā pase, ir zudis tiesiskais pamats lietot šo dokumentu. ĀM jau ir izsūtījusi atkārtotus atgādinājumus šiem cilvēkiem pases iesniegt Konsulārajā departamentā, un, ja līdz šā gada novembra beigām pases netiks nodotas, tad tās tiks pasludinātas par nederīgām.
Ministrs pieļāva, ka šajā gadījumā cilvēki vienkārši bijuši aizmāršīgi un aizmirsuši nodot atpakaļ dokumentus ĀM. Tomēr viņš solīja: ja pases netiks atgrieztas, tad jau ar nākošo dienu tās tiks iekļautas datu bāzē kā nederīgas ceļošanai.
Vienlaikus Riekstiņa rīcībā nebija informācijas, vai laikā, kad minētajiem cilvēkiem vairs nav bijis pamats lietot diplomātiskās pases, tās nav izmantotas.
LETA jau ziņoja, ka jautājums par diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas un lietošanas kārtību aktualizējās pēc tam, kad Valsts kancelejas vadītājas Guntas Veismanes iecerēto atvaļinājuma ceļojumu uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu pārtrauca šīs valsts robežsargi, neielaižot viņu valstī. Viņa uz Ēģipti bija devusies ar diplomātisko pasi.
Riekstiņš drīz pēc tam uzdeva ĀM Konsulārajam departamentam izvērtēt pašreizējo diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas kārtību. Pēc informācijas saņemšanas ĀM tapa valdības rīkojuma projekts, kas atceltu 2002.gada Ministru kabineta lēmumu, ar kuru Valsts kancelejas vadītājai piešķirta diplomātiskā pase, un tās vietā izsniegtu dienesta pasi.
Ministrs sacīja, ka viņš nesaskata nekādu pamatu, kādēļ Valsts kancelejas direktoram vajadzētu diplomātisko pasi. Vienlaikus Konsulārais departaments nebija ministram norādījis uz citām amatpersonām, kurām nebūtu pamata lietot diplomātisko pasi.
Rīkojuma projekts izskatīšanai valdībā varētu tikt virzīts tuvāko nedēļu laikā.