Diskusija par valsts pārvaldes strukturālajām reformām

Proti, vai visām valsts pārvaldes strukturālajās reformās iesaistītajām pusēm ir vienota izpratne par to, kas un kā ir jāveic? Šo jautājumu arī uzdevu pagājušā piektdienā notikušās diskusijas dalībniekiem, kuru vidū bija politiķi, ierēdņi, augstskolu mācībspēki, mediju pārstāvji u.c. Daļa klātesošo jautājumu uztvēra kā nenopietnu un, iespējams, nepiemērotu noslēguma diskusijai – tam taču vajadzētu būt bijušam skaidram jau sākumā. Tomēr diskusijas gaita liecināja par ko citu, proti, ik pa laikam auditorijā izskanēja frāzes „tas, par ko Jūs runājat, nav strukturālās reformas.” Es, protams, piekrītu, ka nav nozīmes, kā tiek nodefinētas šīs reformas – galvenais ir mērķis, kas šajā gadījumā ir „maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā sabiedrības labā.” Tomēr jautājums ir par to, cik līdzīga izskatās tā „bilde” par strukturālo reformu veidolu mūsu visu galvās (un it īpaši to īstenotāju galvās)? Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane diskusijā apstiprināja, ka pastāv šīs dažādās izpratnes: no vienas puses ir skaidrs, par kādām strukturālajām reformām runā to pieprasītāji (starptautiskie kreditori) – „reformas, kas attiecas uz veselības jomu, izglītības jomu un uz teritoriālo plānojumu.” Taču valsts kanceleja ar strukturālajām reformām saprot procesu, kurā „optimizējot visas valsts pārvaldes funkcijas, iegūstot labāku pārskatāmību, efektivizējot visus procesus, nepazaudēt mērķi, ka cilvēks saņem kvalitatīvu pakalpojumu.” Daudzi diskusijas dalībnieki pauda kritiku par sākumā minētā plāna nekonkrētību, jo nav skaidri kritēriji, ar kuriem noteikt, vai mērķis – maza, profesionāla un sabiedrības labā strādājoša valsts pārvalde – ir sasniegts. Kā iespējamo risinājumu šim jautājumam norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Daniels Pavļuts, piedāvājot par atskaites punktu ņemt daļu no IKP, kuru pārdala valsts pārvalde – optimāli būtu 20%. Lai gan vairākkārt tika minēts, ka Latvijā ir nepieciešamas revolucionāras pārmaiņas, manuprāt, vajadzētu mēģināt tikt galā ar plānā piedāvātajām evolucionārajām izmaiņām (piemēram, konkrēti definēt, cik cilvēku ietilpst departamentā un cik cilvēku nodaļā). Būtisks ir arī diskusijā aktualizētais atklātības jautājums – katrai valsts pārvaldes institūcijai interneta vietnē publicēt gan darbinieku sarakstu, gan atalgojumu, gan noslēgtos iepirkuma līgumus, tāpat arī visus ienākošos un izejošos dokumentus.Strukturālas reformas nevar veikt, ja nav apzinātas visas valsts funkcijas. Atskatoties vēsturē, jāsaka, ka jau 2002. gadā tika apstiprināta „Valsts pārvaldes fundamentālā pārskata sastādīšanas metodika,” kura paredzēja līdz 2005. gadam veikt fundamentālos pārskatus jeb tos pašus funkciju auditus. Laiks gāja, Latvijas ekonomiskā augšupeja uzņēma apgriezienus un valsts pārvaldes funkciju noskaidrošana (un vēlāka optimizācija) netika veikta. Vai pašlaik aizsāktajiem auditiem būs arī rezultāts, kas izpaudīsies konkrētās reformās? Tas atkarīgs no politiķu gatavības un vēlmes ņemt vērā funkciju auditos secināto un ieteikto.  Šīs nav ne pirmās, ne pēdējās reformas Latvijas valsts pārvaldē, tādēļ, manuprāt, šobrīd ir būtiski radīt ilgtspējīgu mehānismu, kurš sekmētu pārvaldes pielāgošanos konkrētajiem apstākļiem arī pēc šo reformu īstenošanas. Šajā gadījumā nozīmīga loma ir komunikācijai ar sabiedrību, kura izmanto valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus. Šī valsts pārvaldes optimizācijas plāna sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti 300 iedzīvotāju ieteikumi. Balstoties uz daļu no šiem ieteikumiem, VK izveidoja atsevišķu funkciju audita darba grupu, kas vērtēs tās institūcijas, kuras nodrošina nozīmīgu valsts reģistru darbību. Tas pierāda, ka valsts pārvaldes darba uzlabošana var norisināties veiksmīgāk, ja savu viedokli par to sniedz arī iedzīvotāji. Šajā kontekstā jāmin tas, ka piektdienas diskusijā kā viens no secinājumiem bija par, it kā vienkāršu, bet nepieciešamu aspektu – dot iedzīvotājiem iespēju sniegt atsauksmes (feedback) par konkrēta pakalpojuma vai iestādes darbinieka kvalitāti, pēc kura augstāk stāvošā institūcija varētu izvērtēt iestādes darba kvalitāti. Lai gan noslēdzošās diskusijas tematu spektrs bija ļoti plašs – sākot no „lielajiem” jautājumiem par reformu mērķi un beidzot ar konkrētām izmaiņām atsevišķās institūcijās – šobrīd ir nepieciešams uzņemt kursu uz konkrētu rīcību. Līdz pirmajam jūnijam VK valdībā jāiesniedz rīcības plāns par valsts pārvaldes un civildienesta optimizāciju, kas skaidrāk parādīs tos darbus, kuriem vajadzētu tikt īstenotiem. * Diskusijas audio: **http://www.mk.gov.lv/files/publiska_apspriesana_150509.mp3 **** Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai: http://www.mk.gov.lv/file/files/aktuali/info_presei/2009/02042009_pasakumu_plans.doc