Pieci deputāti - J.Pliners, Juris Sokolovskis, Vladimirs Buzajevs, Valērijs Buhvalovs un Miroslavs Mitrofanovs - bija iesnieguši ierosinājumu grozīt likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", rosinot noteikt, ka 8.maijs ir nevis nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, bet gan nacisma upuru piemiņas diena, savukārt 9.maijā patlaban likumā rakstītās Eiropas dienas vietā noteikt Eiropas dienu un antihitleriskās koalīcijas uzvaras dienu.
Deputāts J.Dobelis, aicinot balsot pret grozījumu nodošanu komisijām, pauda viedokli, ka Ļeņina baļķa nesēju gars cenšas būt mūžam dzīvs, un spilgts piemērs ir attiecīgais projekts.
"Kas te ir rakstīt? Simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju izvēlējušies 9.maiju… Kaut kas ar to skaitīšanu nav īsti kārtībā, pietrūkst zināšanu. Kur jūs esat redzējuši tos simtus tūkstošus, kurā vietā? Ja jūs domājat par to pulcēšanos Pārdaugavā, kur kādi 10 000-20 000 atnākuši, puse no viņiem nezin, kāpēc viņi tur ir atnākuši. Tālāk… ģeniāls teikums – likumprojekta iesniedzēji aicina Saeimu sekot tautai. Kurai tautai mums ir jāseko, ko?" vaicāja deputāts, uz to saņemot J.Plinera atbildi no vietas: "Latvijas, Latvijas tautai!"
"Tās tautas arī sajukušas, tāpat kā valodas ir sajukušas," uz to paziņoja J.Dobelis un turpināja, ka "vienam otram arī valstis ir sajukušas". "Viņš ir aizmirsis, kurā valstī viņš šodien dzīvo. Vai nevajadzētu mainīt šo dzīvesvietu kādam? Šeit nav Krievija, es gribētu vēlvienreiz atgādināt. Un šeit nekad nebūs Krievija."
"Es gribu atgādināt patieso vēsturisko notikumu gaitu. Ko nozīmē 9.maijs Latvijas valstij un latviešu tautai? Neko labu. 1945.gada 9.maijā Latvija bija un palika okupēta, vienu okupācijas karaspēku nomainīja otrs okupācijas karaspēks. Latviešu tauta priecājās 9.maijā? Atvainojiet, jūs laikam slikti pazīstat latviešu tautu. Un vēl atgādināšu, kas tad notika 1940.gadā – okupācija," norādīja deputāts.
Viņaprāt, šo vārdu daudzi šodien vairs negrib lietot, bet Saeimā saņemtais iesniegums, viņaprāt, prasīt prasa to, lai atgādinātu, ka bija okupācija. "Ne velti mums 17.jūnijā ir Latvijas okupācijas diena un nekas cits. Jūs man parādiet vienu kārtīgu latviešu ģimeni, kas 9.maijā kaut ko svinēs. Tādas Latvijā nav. Ja kāds latviski runājošais aiziet līdzi kādam nelatviski runājošam kaut uz kurieni, tad tās ir atsevišķas vienības un nekas vairāk. Kā jūs vispār tā varat iedomāties Latvijas Saeimā iesniegt šādu projektu, kas runā par kaut kādu 9.maiju? Neviens jums neliedz aizbraukt uz Sarkano laukumu, paraudāt pie Ļeņina mauzoleja. Lūdzu, brauciet, raudiet, dzeriet, vicinieties, ar ko jūs gribat, bet lieciet mierā Latviju, latviešu tautu ar savu 9.maiju. Paprasiet vienam latviešu leģionāram jeb latviešu nacionālajam partizānam, vai kāds no viņiem smaida 9.maijā? Stipri šaubos," savu pozīciju klāstīja J.Dobelis.
Viņaprāt, ierosinājuma iesniedzēji ar savu priekšlikumu nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu un neko vairāk. "Jūs traucējat 16.martā cilvēkiem godīgi atcerēties kara gaitas, bet 9.maiju jūs pilnīgi gribat uzbāzt kā kaut ko svētsvinīgu. Kariniet tās lentītes, pie kuras vietas gribat, bet neuzbāžaties Latvijas Republikas Saeimai ar prātam neaptveramiem Ļeņina baļķa cienīgiem priekšlikumiem," savu runu noslēdza politiķis.
Savukārt J.Pliners kāpa tribīnē, lai aizstāvētu iesniegto ierosinājumu. "Gribu jums atgādināt, ka visa pasaule atzīmē uzvaras dienu pār nacismu jau 65 gadus, daļa valstu atzīmē šo dienu 8.maijā, daļa - 9.maijā. Latvijas iedzīvotāji viennozīmīgi izvēlējušies 9.maiju. Šajā dienā patiešām uz svētku pasākumiem sanāk, kā teica iepriekšējais runātājs, simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju," teica deputāts. Viņš piebilda, ka tas notiekot vairākos desmitos pilsētu un apdzīvotu vietu.
"Mēs aicinām Saeimu sekot Latvijas tautai, kā arī Valsts prezidentam, kurš šo dienu - tieši 9.maijā – kopā ar daudziem citiem valstu vadītājiem svinīgi atzīmēs Maskavā. Uzvara pār fašismu, kurā pamatieguldījumu sniedza padomju tauta, ieskaitot latviešu stēlnieku 130.korpusa varonīgos karavīrus, ne tikai deva iespēju piedzimt mūsdienu demokrātijai, tad - ANO, vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, šī uzvara ļāva daudzām tautām, tai skaitā latviešu, krievu, ebreju, izvairīties no totālas fiziskas iznīcināšanas. Tādēļ valdošās elites pretdabiski perversā vēlēšanās pielīdzināt komunismu nacismam, tai pat laikā turpinot godināt latviešu Waffen SS leģionu, izsauc simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju tikai un vienīgi absolūti likumsakarīgu pretīguma sajūtu," paziņoja deputāts.
Viņš norādīja: "Mēs esam kopā ar tiem, kuri ir pret fašismu, mēs iestājamies par to varonīgo karavīru atbalstu, kuri ar ieročiem rokās antihitleriskās koalīcijas sastāvā cīnījās pret fašismu un nodzīvoja līdz pat šai baltai dieniņai. Mēs esam par to cilvēku piemiņas saglabāšanu, kuri bija krituši no nacistu asiņainajām rokām, cīnoties ar viņiem frontēs vai būdami ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. Tāpēc aicinām mainīt arī 8.maija dienas nosaukumu. Latvijas tautai uzspiestais viltotais vēstures variants neies cauri, Hitlers netiks augšāmcelts no miroņiem, bet Saeimas ēkā vairs nekad nedarbosies SS un policijas štābs. Ja nebūtu tā uzvara, tad neeksistētu arī mūsdienu Eiropa."
Par nodošanu komisijām balsoja 23 deputāti - PCTVL, Saskaņas centra pārstāvji, kā arī Anatolijs Mackevičs no LPP/LC, pret bija 65, tādējādi priekšlikums netika nodots komisijām.
psihalogs
Lelle