Nē, ne vēlēšanu tuvums ir dzinis Latvijas premjeru izrādīt interesi par valsts darbiniekiem, kurus pats vada. Ne Latvijas ierēdņu, valsts darbinieku un valsts sektorā nodarbināto iztika, dzīves līmenis un rocība pati par sevi interesē Valdi Dombrovski. ES dalībvalsts premjers domā lielākos apvāršņos.
Latvijas darbinieku atalgojums Latvijas premjeram kļuvis interesants Eiropas pienākumu kontekstā. Tuvojas Latvijas prezidentūra ES Padomē. Tiek komplektēts personāls Latvijas prezidentūras laikam, bet atklājusies tendence, ka augsti kvalificēti darbinieki darbu valsts pārvaldē pamet. Premjers, šķiet, aizmirsis, ka samazinātas algas.
Protams, ir labi, ka valsts paša Dombrovska vadībā beidzot noskaidros, cik konkrēti cilvēki saņem valsts pārvaldē un valsts sektorā vispār, katrā profesijā un kā konkrēti mainījušās algas kopš krīzes sākuma. Tas ir labi, ka valdība beidzot noskaidros, kā cilvēki dzīvo.
Tomēr pārsteidz valdības viedums. Kā ir bijis iespējams veikt konsolidāciju, ja nav zināts, cik konkrēti cilvēki saņem. Vai tiešām valdība valsts budžetā līdz šim ir redzējusi tikai lielās kopējās skaitļu ailes, bet konsolidācijas pasākumi veikti, vienkārši matemātiski griežot?
Tieši šādu grāmatvedisku pieeju valstij un valsts budžetam Valdim Dombrovskim pārmet nelabvēļi. Tās ļaunās mēles, kuras apgalvo, ka viņš redz skaitļu rindas, nevis cilvēkus, bet lēmumus griezt pieņem, neiedziļinoties tādos sīkumos kā konkrēta cilvēka iztika reālajā dzīvē.
Vārdos daudzi ir mēģinājuši noskaidrot patieso situāciju Latvijas valsts pārvaldē. Tikai šie mēģinājumi pat divdesmit gadu laikā nav vainagojušies panākumiem. Arī Ivara Godmaņa valdības laikā skaļi sāktais valsts audits nav devis cerēto. Valsts un pašvaldību birokrātijas džungļos neorientējas neviens.
Varbūt premjers Valdis Dombrovskis premjerēšanas nobeigumā uzzinās, kas strādā un cik saņem valsts sektorā.