Premjers atgādināja, ka vēl dienu pirms valdība lēma par VID reorganizācijas plānu, to atbalstīja gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan Tautas partija (TP). "Te būtu jānoskaidro, kapēc TP un ZZS vienas dienas laikā strauji mainīja viedokli, jo vēl iepriekšējā dienā - pirmdienā - šis jautājums tika apspriests sadarbības padomē, kur nekādi būtiski iebildumi pret reorganizācijas plānu netika izteikti. Savukārt jau otrdien valdības sēdē bija parādījušies visādi iebildumi," teica Dombrovskis.
Viņš pauda uzskatu, ka ar VID reorganizāciju ir jāvirzās uz priekšu, jo tādējādi dienestā tiks ievērojami samazināts štata vietu skaits, likvidējot vairāk nekā 1000 darba vietu, un līdz ar to tiks samazinātu izdevumi. "Ar reformu, kuras būtība ir likvidēt reģionālās iestādes un proporcionāli vairāk samazinot administratīvo aparātu nekā pamata darba veicējus klientu apkalpošanas centros un muitas kontroles punktos, tāpat ir jāvirzās uz priekšu. Tur, kur varbūt ir domstarpības, tas ir nevis par reformas būtību, bet drīzāk par amatu sadalījumu centrālajā aparātā," teica Dombrovskis.
Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) raidījumam "900 sekundes" premjers atgādināja, ka VID finansējuma samazinājuma dēļ pašlaik strādā tikai četras dienas nedēļā, un diez vai to vajadzētu padarīt par dienesta pastāvīgu darba režīmu.
Atbildot uz jautājumu, vai valdība nākamajā nedēļā balsos par VID reorganizācijas jautājumu, premjers sacīja, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no šī jautājuma tālākās virzības, kā arī no juridiskām niansēm - ir jāizvērtē, cik lielas ir valdības pilnvaras šajā jautājumā, un cik lielas ir finanšu ministra pilnvaras. "Lēmums par VID reorganizāciju valdībā formāli nav jāpieņem - valdībā formāli ir jāpieņem VID nolikums. Līdz ar to tas ir jautājums, vai nolikumā ir ietverta VID struktūra vai nav," teica Dombrovskis.
Savukārt LNT vaicāts, vai viens no partiju strīdu iemesliem saistībā ar VID reorganizāciju, varētu būt bijušais Muitas kriminālpārvaldes šefs, VID ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs, premjers sacīja, ka pašlaik nebūtu jāapspriež konkrētas personālijas, jo nevar piekārtot iestādes struktūru konkrētam cilvēkam.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka finanšu ministrs Einars Repše 4.augustā
valdībā paziņoja, ka nekavējoties sāks VID reorganizāciju, neskatoties uz koalīcijas partneru iebildumiem un valdības nespēju vienoties par šo jautājumu.
5.augustā ministra rīkojums par VID reorganizāciju arī tika parakstīts un nosūtīts VID. Rīkojumā uzdots izstrādāt VID reglamentu atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajai VID struktūrshēmai un to iesniegt līdz 10.augustam finanšu ministram saskaņošanai.
Saskaņā ar FM piedāvātajiem grozījumiem VID nolikumā VID ģenerāldirektoram paredzēti divi vietnieki pašreizējo četru vietā. Ģenerāldirektoram būs tieši pakļautas septiņas VID struktūrvienības: Finanšu pārvalde, Juridiskā pārvalde, Slepenības režīma nodrošināšanas daļa, Resursu un vadības lietu pārvalde, Starptautisko attiecību un komunikāciju daļa, Finanšu un muitas kriminālpārvalde un Iekšējā audita pārvalde.
Vietniekam nodokļu jomā būs pakļautas piecas VID struktūrvienības: Galvenā nodokļu pārvalde, Nodokļu maksātāju konsultēšanas pārvalde, Lielo nodokļu maksātāju pārvalde, Nodokļu auditu pārvalde un Akcīzes preču pārvalde. Savukārt vietniekam muitas jomā būs pakļautas divas VID struktūrvienības: Galvenā muitas pārvalde un Muitas auditu pārvalde. Tādējādi struktūrvienību skaits tiek samazināts divas reizes no pašreizējām 23 līdz 14.
FM informē, ka saskaņā ar 2009.gada budžeta grozījumiem VID budžets jau ir samazināts - atlīdzībai 31,64% apmērā, savukārt precēm un pakalpojumiem - 44,11% apmērā.
VID izveidots 1993.gadā, un tā galvenais uzdevums ir nodokļu iekasēšana. VID arī atbild par muitas nodevām un nodokļiem par starptautisko tirdzniecību. Dienests ir pakļauts FM.