Dombrovskis: ikdienā varēsim lietot eiro

piekrītu stdx vajag rīkot referendumu :)

kāda starpība tiem locījumiem? ir viens nosaukums un viss, priekškam vēl kaut kas tur jāloka? kāpēc vienmēr viss ir tik ļoti jāsarežģī? tautā sen jau ir iegājies ne tikai sarunvalodā, bet arī rakstot, ka ir eiro nevis euro. kāpēc tagad pēkšņi tas ir jāmaina? vajadzēja par to domāt ātrāk, kad vispār eiro parādījās.

Valodniekiem lāpstas rokās un lai nedomā likt nost, kamēr katrs nav izracis desmit metrus grāvja!

kur problēma? latviešu valodā jau ienākuši nelokāmi vārdi ar galotni -o, kāpēc tad šajā gadījumā visu sarežģīt? sevišķi, kad jau redzams, ka valodnieki ar savu novēloto "eira" ir izgāzušies, valodā jau nostiprinājusies nelokāmā forma. arī tur, ka uz naudaszīmēm būs rakstīts euro, tas netraucē teikt "eiro"un "euro" lietot finanšu dokumentos. tikai tur jau būs jālieto eiro apzīmējums - par kuru vēl valodnieki nav attapušies, ka latviešu valodā tāda burta nav :)))

ļooooooooooooti svarīgs jautājums. varbūt labāk vajag padomāt par to, ka mums visiem darbu vajadzētu sākt 2 stundas agrāk, lai nav jātērē tik daudz elektrības

Kā lietoju eiras tā lietošu, eiro un euro mani neuzrunā.

...jā, jā, pati vai Džeina EIRA!!!!:))

Baigi svarigs jautajums!

papildinājums iepriekšējam komentam. iesaku nekavējoties visus vārdus padarīt lokāmus. būs darbs valodas komisijai. auto - auta solo - sols oslo - osla (vai oslis) tobago - tobaga

"Un tas, ka diazgan daudzi te nevar šo lokāmības nozīmīgumu aptvert, liecina gan par izglītības un valodas izjūtas trūkumu" par valodas nezināšanu liecina fakts, ka daži skolā acīmredzami nav mācījušies un nezin, ka latviešu valodā ir virkne svešvārdu, kas ir NELOKĀMI. citāts: "mūsdienu latviešu literārajā valodā nelokāmie lietvārdi ir internacionālie vārdi un nelatviskas cilmes īpašvārdi. lielākā daļa pie nelokāmiem lietvārdiem pieskaitāmo internacionālo vārdu beidzas ar patskani -o, piem. radio, auto, solo, oslo, tobago utt.

Un tais papīros, tur nu gan var rakstīt, kā tik grib un kā ES prasa!

Un tas, ka diazgan daudzi te nevar šo lokāmības nozīmīgumu aptvert, liecina gan par izglītības un valodas izjūtas trūkumu, gan `lienošo mankurtismu` . ~Man vienalga, ..ka tik ķešā~ - tā ir nabadzības apliecība.

Bez šaubām, taisnība gan Skujiņai - par valdības (toreizējo) attieksmi pret valodu un tās speciālistiem, gan Lauzim, kurš neredz šķēršļus diskusiju atjaunot. Es arī neredzu. Un kaut arī pats esmu par nominatīvu `eirs` ( kā latviski jau senlaik ierasts nopietnai naudai - dālderis, dukāts; un nenopietnai - rublis - arī, bet pats galvenais - lats!), tomēr būtiskākais ir locīšanas iespēja. Lauzis pareizi saka: `lokāmība latviešu valodā ir dzīvības un nāves jautājums`. Nevis `principa pēc`, vai - `tā iegājies`, bet - visas (valodas) sistēmas pamatu pamats.

jevriki vien jau būs.

ja valodnieki saņem algu no budžeta tāpat kā skolotāji, tad redzu brīnišķīgu iespēju valstij ietaupīt visus tos idiotus atlaižot no darba. “lokāmība latviešu valodā ir dzīvības un nāves jautājums”. dēļ šitās frāzes vien tas būtu jādara. vai arī jāpārdēvē radio par radiju u.tt.